Svarīgi atzīmēt, ka salīdzinājumā ar pērnā gada decembri patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs. Tādējādi ir pārtraukta iepriekšējo 12 mēnešu tendence, kad patēriņa cenas nepārtraukti pieauga katru mēnesi, tomēr pagaidām nevar teikt, ka cenu līmenis stabilizējies un cenas vairs nekāps. Pirmkārt, no šā gada 1. janvāra stājas spēkā valdības pieņemtie atbalsta pasākumi energoresursu cenu mazināšanai. Mājsaimniecībām tagad ir pieejami vairāki atbalsta instrumenti, kuri mazinās elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas strauju cenu kāpumu. Atbalsta pasākumi būs spēkā līdz šā gada aprīļa beigām un, beidzoties atbalsta periodam, augstākminēto cenu pieauguma temps varētu atkal augt. Turklāt elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas cenas noteiks arī gāzes cenu dinamika pasaules biržās, kur gāzes cena pašreiz saglabājas stabili augstā līmenī. Otrkārt, straujš energoresursu cenu kāpums pērnā gada nogalē vēl nav pilnā apmērā atspoguļojies pārējo preču un pakalpojumu cenās. Tā kā energoresursi ir būtiska ražošanas un loģistikas izmaksu komponente, kas ietekmē preču un pakalpojumu gala cenu, tad to otrreizējiem efektiem vēl būs ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām.
Šā gada janvārī degvielas cena bija par 26,3% augstāka nekā pērn, bet gāze sadārdzinājās par 65,3%. Siltumenerģija bija dārgāka par 25,2% un turpmākajos mēnešos pieaugums tikai palielināsies, jo pašvaldības siltumenerģijas piegādes uzņēmumi turpina palielināt tarifus. Jāatzīmē, ka bez valsts atbalsta siltumenerģijas cenu kāpums būtu vēl straujāks.
Pērnā gada nogalē iezīmējas vēl viena negatīva tendence, kuru nevar nepamanīt Latvijas veikalos, un tas ir pārtikas cenu pieaugums. Ja pērnā gada janvārī pārtikai bija vērojama deflācija 0,5% apmērā, tad šā gada janvārī pārtika bija par 9,4% dārgāka. Cenu kāpums ir visiem pārtikas veidiem, bet straujāk palielinājās maizes, piena produktu, eļļas, dārzeņu un cukura cenas. Pārtikas daļa mājsaimniecību patēriņa grozā veido gandrīz ceturto daļu. Tādējādi, lai arī pārtikas cenu pieaugums nav tik straujš kā gāzei vai degvielai, tam ir būtiska ietekme gan uz vidējo inflāciju, gan arī uz iedzīvotāju pirktspēju. Pagājušajā gadā neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni desmitgadē, ko ietekmēja slikta raža, preču piegādes traucējumi, augstas energoresursu cenas un straujš pieprasījuma kāpums. 2021. gadā pārtikas cenas Latvijā pieauga vien par 2,6%, bet šogad vidējais pārtikas cenu pieaugums varētu pārsniegt 5%.
Sagaidāms, ka inflācija saglabāsies 7,5%-8,0% līmenī visu šā gada pirmo pusgadu, ko lielā mērā ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums. Savukārt gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski mazināsies.
