Lietā tika konstatēts un atbildētājs kasācijas kārtībā Senātā neapstrīdēja, ka dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā notikusi iejaukšanās, kas atbildētājam radīja iespēju patērēt dabasgāzi bez maksas vairāk nekā gadu ilgā laika posmā.
Senātam bija jāizvērtē, kādas aprēķināšanas metodes var tikt piemērotas, lai noteiktu neatļauti patērētās dabasgāzes daudzumu iespējami tuvu tam, kas faktiski patērēts. Kārtību, kā būtu nosakāms faktiski patērētās dabasgāzes daudzums, likumdevējs savulaik bija uzdevis noteikt Ministru kabinetam, taču atbilstošās Ministru kabineta noteikumu normas Satversmes tiesa atzina par neatbilstošām Satversmei un attiecībā uz personām, kam tās piemērotas vai būtu jāpiemēro tiesā, par spēkā neesošām no izdošanas brīža (sk. par Satversmes tiesas spriedumu šeit).
Atsaucoties arī uz Satversmes tiesas judikatūru, Senāts atzina, ka faktiski patērētās dabasgāzes daudzumam iespējami tuvākais dabasgāzes daudzums jānosaka, ņemot vērā faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā. To var izdarīt divējādi, pirmkārt, izmantojot vēsturiskos datus par pārkāpēja dabasgāzes patēriņu objektā, ja prasītājs tādus datus ir iesniedzis tiesai, otrkārt, ja šādi dati kādu iemeslu dēļ nav pieejami vai nav izmantojami, jānoskaidro dabasgāzes patēriņš analogā situācijā, t.i., dati par dabasgāzes patēriņu pārkāpēja dabasgāzes patēriņa objektam līdzīgos objektos, kuros nav notikusi iejaukšanās patēriņa uzskaitē. Tāpat puses var lūgt tiesai noteikt ekspertīzi, kuras ietvaros tiktu analizēti dabasgāzes patēriņu ietekmējošie apstākļi (piemēram, gāzes patēriņa aparātu skaits, veids, jauda; objekta apsildāmā platība un siltumizolācija; meteoroloģiskie apstākļi u. tml.).
Senāts, pamatojot apgabaltiesas sprieduma atcelšanu, norādīja, ka izskatāmajā lietā apgabaltiesa nepamatoti atstājusi bez ievērības AS „Latvijas Gāze” iesniegtos pierādījumus par dabasgāzes vidējā patēriņa tendenci un datus par faktisko dabasgāzes patēriņu, ko tā izmantojusi, nosakot bez uzskaites patērētās dabasgāzes daudzumu un par to veicamās samaksas apmēru. Tādējādi neatļauti izmantotās dabasgāzes daudzums un attiecīgi arī par labu prasītājai piedzenamā maksa par to ir noteikta, neveicot apstākļu vispusīgu pārbaudi un pierādījumu objektīvu izvērtējumu. Tāpat apgabaltiesas spriedumā nav skaidri norādīts, kādu kritēriju apgabaltiesa piemērojusi, izvēloties salīdzināmos laika posmus.
Senāts arī sniedza skaidrojumu par Enerģētikas likumā paredzētās kompensācijas tiesisko dabu, aprēķināšanu un piemērojamām tiesību normām. Atsaucoties uz Satversmes tiesas judikatūru un tiesību zinātnes atziņām, Senāts norādīja, ka Enerģētikas likumā paredzētā kompensācija, ko aprēķina papildus maksai par neatļauti izlietoto dabasgāzi, pēc tās juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam, tomēr kompensācija ir mājsaimniecības lietotāja saistību pastiprināšanai likumā noteikts īpaša (sui generis) veida tiesību institūts, kura noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas. Kompensācija pēc būtības pilda pārkāpumu prevencijas un sodošu funkciju, kas kopumā nav raksturīga civiltiesībām. Nosakot šādas kompensācijas lielumu, tiesām jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus. Senāts arī uzsvēra, ka nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs.
Tā kā viens no pārkāpumu raksturojošiem apstākļiem, kas jāņem vērā, nosakot kompensāciju, ir ar pārkāpumu nodarīto zaudējumu apmērs, apgabaltiesai, izskatāmajā lietā no jauna būs jānosaka arī kompensācija, kas atbildētājam jāmaksā par pieļauto pārkāpumu.
Senatore Ināra Garda, kura konkrētajā lietā bija referente, komentējot Senāta spriedumu, norāda: „Senāta paustās atziņas konkrētajā lietā palīdzēs veidot vienotu pieeju citās šāda veida lietās, kurās ir konstatēta dabasgāzes neatļauta lietošana. Šīm lietām raksturīgs tas, ka parasti nav iespējams precīzi konstatēt neatļauti patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī noteikt brīdi, kad neatļautā izmantošana sākta. Tādēļ taisnīgas zaudējumu atlīdzības noteikšanai ir svarīgi izmantot iespējami objektīvu dabasgāzes faktiskā patēriņa aprēķināšanas metodi. Šajā spriedumā Senāts ir skaidrojis gan šo aprēķina metodi, gan to, kā nosakāma t.s. kompensācija, kura pēc būtības bija paredzēta Enerģētikas likumā kā sodošs līdzeklis.”
Lieta Nr. SKC-133/2022, C29707615
