Būvspeciālista uzraudzību par tā profesionālo pienākumu pildīšanu veic sertificēšanas institūcija un pārbaudes iestādes var būvspeciālistiem izteikt brīdinājumu, apturēt būvprakses sertifikāta darbību, anulēt būvprakses sertifikātu, noteikt par pienākumu kārtot kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa pārbaudi par pieļautiem normatīvo aktu, profesionālās darbības vai ētikas pārkāpumiem, kas ir pieļauti būvspeciālista profesionālajā darbībā. Tomēr kompetences pārbaudes iestādēm nav tiesību lemt par būvspeciālista atbildību gadījumā, ja tas, pilda arī būvinspektora amata pienākumus un šajā amatā pieļauj tādus pārkāpumus, kas nav savienojami ar būvspeciālista patstāvīgās prakses tiesībām un liecina par nepietiekamu kvalifikāciju un prasmēm.
Attiecīgi, lai izvairītos no riska, kad būvinspektors, kas savā darbībā ir pieļāvis būtiskus pārkāpumus, pretendē uz būvinspektora amatu citā administratīvajā teritorijā vai uzsāk profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvspeciālista specialitātē un darbības sfērā, turpmāk kompetences pārbaudes iestāde varēs piemērot atbildību par būvspeciālista pieļautajiem pārkāpumiem, pildot būvinspektora amata pienākumus. Kompetences pārbaudes iestādes varēs lemt par brīdinājuma izteikšanu vai sertifikāta darbības apturēšanu būvspeciālistam par izdarītiem pārkāpumiem, pildot būvinspektora amata pienākumus.
Tas veicinās arī vienlīdzības principa ievērošanu būvspeciālistu starpā, piemērojot atbildību par līdzīgiem pārkāpumiem.
Atgādinām, ka kompetences pārbaudes iestādes neveiks būvinspektoru uzraudzību, bet to veic pašvaldība vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas.
Vairāk par apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.
