DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. decembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Notiks monogrāfijas “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020” atvēršana

Publicitātes attēls

Otrdien, 28. decembrī plkst. 16.00 klātienē LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” un tiešraidē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD Facebook lapās notiks monogrāfijas “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020” atvēršanas svētki. Izdevums ir fundamentāls pētījums par neatkarīgās Latvijas kino, un tas tapis sadarbībā ar izdevniecību “Dienas Grāmata”.

“Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020” ir kolektīva zinātniskā monogrāfija, ko veidojusi LKA pētnieku grupa: LKA zinātniskā asistente un vieslektore Zane Balčus, filmu producente Inese Boka-Grūbe, LKA zinātniskā asistente un vieslektore Dārta Ceriņa, LKA profesore un vadošā pētniece Inga Pērkone, kinokritiķe un pētniece, portāla “Kino Raksti” līdzredaktore Elīna Reitere, LKA pētniece, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, LKA profesors, pētnieks, kinorežisors un scenārists Dāvis Sīmanis, animācijas kino pētniece un kritiķe Ieva Viese-Vigula, LKA doktorante un vieslektore Daniela Zacmane.

Grāmatu veido trīs nodaļas par svarīgākajām norisēm ražošanas un mākslinieciskās izteiksmes aspektā spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu veidos. Tomēr autori uzsver arī to, ka 21.gadsimta filmām raksturīga robežu izzušana starp filmu veidiem – dokumentālas filmas arvien vairāk izmanto inscenējumu un animāciju, spēlfilmās tiek miksēts iestudēts un dokumentāls materiāls, pilnmetrāžas animācijas filmas auditorijas piesaistes ziņā konkurē ar spēlfilmām utt. Trīs desmitgadēs Latvijas kino ir piedzīvojis ne tikai sociālpolitiskas pārmaiņas, paaudžu nomaiņu un atgriešanos Eiropā, bet arī atgriezies Eiropas kino kontekstā un piedzīvojis arī pamatīgu tehnoloģisku revolūciju. Šīs nodaļas papildina mazāka apjoma pētījumi par atsevišķiem būtiskiem filmu žanriem, ražošanas sistēmas aktivitātēm, filmu mārketingu, dzimumu jautājumu Latvijas kino sistēmā u.c.

No pētījuma par paaudzēm monogrāfijā atvasinātas arī atsevišķas biogrāfijas. Labi apzinoties, ka ikviens no Latvijas kinomākslas profesionāļiem ir nozīmīgs kultūras procesa daudzveidībai un par katru varētu sagatavot atsevišķu pētījumu, šajā monogrāfijā kā Latvijas kinomākslas pārstāvjus autori ir izvēlējušies četrus kinematogrāfistus – režisoru un operatoru Ivaru Selecki, dokumentālo un spēlfilmu režisori un producenti Lailu Pakalniņu, režisoru un operatoru Ivaru Zviedri, kā arī animācijas kino režisori, mākslinieci un producenti Signi Baumani.

Visi interesenti monogrāfijas atklāšanas pasākuma tiešraidei varēs sekot līdzi LKA un valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD Facebook lapā (https://www.facebook.com/projektscard un https://www.facebook.com/LKAkademija). Sākot ar 2021. gada 28. decembri grāmatu iespējams pasūtīt un saņemt izdevniecībā “Dienas Grāmata” vai pakomātā, rakstot uz e-pastu dienasgramata@dgramata.lv. Tirdzniecībā grāmatveikalos monogrāfija būs pieejama no 2022. gada 3. janvāra.

Monogrāfija ir tapusi valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD (projekta Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ietvaros, pētījumu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds,  mērķprogrammas "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" un “KultūrELPA”

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU