LLU Veterinārmedicīnas fakultāte izvietota ēkā K. Helmaņa ielā Jelgavā kopš 1964. gada, un to veido vairāku korpusu kopums. Savulaik ēka izbūvēta speciāli fakultātes vajadzībām un jau vairākas veterinārārstu paaudzes to atpazīst kā savu Alma mater. Lai gan pēdējās desmitgades laikā fakultātei blakus attīstīta moderna Veterinārā klīnika, vairākos tās mācību un pētniecības korpusos atjaunošanas darbi noslēgušies vien šī gada decembrī.
Fakultātes atjaunoto telpu atklāšanā piedalījās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, LLU rektore, akadēmiķe Irina Pilvere, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, Latvijas Veterinārārstu biedrības direktore Dace Upeniece un fakultātes akadēmiskā saime.
“Fakultātē paveiktie darbi ir ļoti nozīmīgi, jo pandēmijas laikā mēs redzam, ka nav robežas starp cilvēku veselību un dzīvnieku veselību. Nāk jaunas tehnoloģijas, kas dod iespējas studējošajiem, nozares pārstāvjiem, veterinārārstiem izdarīt daudz vairāk un daudz labāk, lai mēs būtu droši gan par sabiedrības veselību, gan par mūsu apkārt esošo mazāko un lielāko draugu labklājību nākotnē. Esmu pārliecināts, ka jaunā vidē dos vēl labākus rezultātus mācību procesā un arī līdzdarbību zinātnē,” atklāšanā teica K. Gerhards.
“Veterinārmedicīnas fakultāte ir visaugošākā fakultāte universitātē. Cenšamies pa maziem soļiem atjaunot dažādas šīs ēkas daļas un šobrīd esam noslēguši darbu galvenajā ēkā. Šī ir unikāla vieta – vienīgā, kur Latvijā var iegūt veterinārmedicīnas izglītību. Mēs to darām, lai studentiem un mācībspēkiem būtu labi. Paldies visiem, kuri ir strādājuši, lai šis objekts taptu! Jūs, fakultāte, esat galvenie vilcēji šajos darbos un mēs, pārējie, cenšamies palīdzēt savas kompetences ietvaros,” pateicību izteica I. Pilvere.
Savukārt M. Balodis atzina, ka veterinārmedicīna ir pareizā nozare, kurā investēt līdzekļus. Tā kļūst arvien sarežģītāka un multidisciplināra, un gudrus un zinošus kolēģus gaida ne tikai dienests, bet visa sabiedrība. Plašākas un jaunas telpas fakultātei ir liels ieguldījums tautsaimniecībā un Latvijas nākotnē.
Fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko skaidro, ka fakultāti sāka būvēt 1962. gadā. Liecības par to glabājas fakultātes muzejā, kur redzamas fotogrāfijas no tā laika. Toreiz fakultātes teritorija nav izskatījusies tik pievilcīga, kāda tā izskatās šodien. Visapkārt bijušas dzeloņdrātis, augsts žogs un sargu torņi. Fakultāte pirmo reizi renovēta jau 1979. gadā, un tās fasāde ieguvusi sarkanbrūnu nokrāsu. Pēc 42 gadiem tā atkal mainījusi ārējo izskatu un renovētas visas studiju telpas, lai studējošajiem būtu iespēja apgūt jaunas zināšanas. Lielākais prieks dekānam ir par Klīnisko pētījumu centru, kurā pētniecība lielākoties noris sadarbībā ar cilvēku medicīnu un jau šobrīd tiek īstenoti vairāki pētījumi ar dzīvniekiem.
Kā neatņemama sastāvdaļa pie ēkas atgriezies fakultātes simbols – kentaurs Kīrons, kurš grieķu mitoloģijā nodarbojās ar dziedniecību. Fakultātes atjaunošanas laikā tas īslaicīgi tika noņemts, taču šobrīd atkal rotā fakultātes galvenās ēkas sienu.
Kopš 2020. gada sākuma mērķtiecīgi, kombinējot dažādus finansējuma avotus, atjaunots fakultātes galvenais jeb A korpuss, kurā galvenokārt izvietotas studiju telpas un mācību laboratorijas, un izbūvēts C korpuss, kurā izveidots jaunais Klīnisko pētījumu centrs. Kopumā būvniecībā, energoefektivitātes uzlabošanā, studiju un pētniecības vides un infrastruktūras modernizēšanā dažādās ēkas daļās ieguldīti 2,8. milj. eiro. Ar Zemkopības ministrijas atbalstu 211 tūkst. eiro apmērā šajā gadā īstenots iekštelpu remonts.
Vēsturiskajā A korpusā, kas ir fakultātes galvenā ēka paralēli studiju vides uzlabošanai, īstenoti nozīmīgi energoefektivitātes darbi - fasādes siltināšana, logu un durvju nomaiņa, cokola siltināšana, apkures sistēmas pārbūve un siltummezgla ierīkošana, jumta siltināšana un seguma nomaiņa, apgaismojuma pārbūve, ventilācijas atjaunošana, ūdensvada pārbūve un ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas ierīkošana.
Atklāšanas laikā viesi apskatīja A korpusā izvietotās mācību laboratorijas – Pārtikas higiēnas mācību laboratoriju, Osteoloģijas laboratoriju, Histoloģijas mācību laboratorijas. Tāpat bija iespēja iepazīties ar studentu vajadzībām atjaunotajām semināru un lekciju telpām, Osteoloģijas un fakultātes muzejiem.
Savukārt C korpusā jaunizveidotajā Klīnisko pētījumu centrā tika atklātas divas laboratorijas – Embriju transferences laboratorija un SEG emisiju pētniecības laboratorija. Pēdējā no tām izvietotas Latvijā unikālas SEG emisiju mērīšanas biokameras. Centrā izvietotas arī vairākas telpas dzīvnieku izvietošanai.
Unikāla vieta atjaunotajās telpās ir fakultātes muzejs, kas līdz šim nekad nav bijis pieejams apmeklētājiem, taču tajā glabājas nozīmīga daļa no veterinārmedicīnas vēstures, kam ir būtiska vērtība ne vien Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā – ārstu instrumentu komplekti, eksperimentālu instrumentu rasējumi, literatūra, promocijas darbi, apjomīga zirgu pakavu kolekcija un citas īpašas vēsturiskas relikvijas. Plašo kolekciju savulaik savākuši fakultātes patrioti Artūrs Garančs un Oļģerts Parčinskis. Šobrīd tā nonākusi fakultātes dekāna gādībā. Plānots muzeju ar laiku atvērt plašākai sabiedrībai.
Veterinārmedicīnas fakultāte ir viena no senākajām LLU fakultātēm, kas savulaik dibināta 1919. gadā Latvijas Augstskolas sastāvā un atradusies Rīgā. Mainoties vietām un nosaukumiem, savu pašreizējo mājvietu Jelgavā, K. Helmaņa ielā 8, fakultāte ieguva 1964. gadā. Fakultāte īsteno studijas veterinārmedicīnā kā 2. līmeņa profesionālo studiju programmu un doktora studiju programmu. Fakultātei ir piešķirta starptautiskā EAEVE akreditācija, un to kā savu studiju vietu izvēlas topošie veterinārārsti ne vien no Latvijas, bet visas Eiropas.
