ES Augstais pārstāvis Ž. Borels sanāksmes dalībniekus informēja par situāciju Ukrainas pierobežā un par situāciju uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka uz Krievijas militāra rakstura agresiju ES ir jāatbild atbilstoši, tajā skaitā, ar ekonomiskām un sektorālām sankcijām. Vienlaikus šie jautājumi ir cieši jākoordinē ar transatlantiskajiem partneriem, kā arī jāizvērtē visas iespējas Ukrainas noturības un aizsardzības spēju stiprināšanai.
“Attiecībā uz Baltkrieviju mēs novērtējam Eiropas Savienības solidaritāti un vienotību, kas, sadarbojoties ar trešajām valstīm un sankcijām, ir jau devusi rezultātus. Ir jāturpina darbs pie tālākām sankcijām, lai tās varam ātri piemērot, ja neredzam uzlabojumus esošajā situācijā. Pēdējie notikumi uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas uzrāda nepieciešamību arī strādāt pie izmaiņām Šengenas robežu kodeksā, kas ļautu dalībvalstīm atbilstoši reaģēt uz migrāciju instrumentalizējošu hibrīdo apdraudējumu nākotnē,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ministri diskutēja par aktuālajiem izaicinājumiem Āfrikas kontinentā un ES kopīgo rīcību Āfrikas valstu atbalstam. Diskusija tika plānota kā gatavošanās 2022. gada februārī paredzētajam ES–Āfrikas Savienības (ĀS) samitam, par ko plānota viedokļu apmaiņa 2021. gada decembra Eiropadomē.
Sanāksmē arī pārrunāja ES un Centrālāzijas (CĀ) attiecību dinamiku ar atskatu uz šogad 22. novembrī Dušanbē notikušo ES–CĀ ārlietu ministru sanāksmi, īpaši jautājumus, kas saistīti ar ES politiskā dialoga un sadarbības palielināšanu ar reģiona valstīm un savienojamības aktualitātes. Tāpat pārrunāja humāno situāciju Afganistānā un ES atbalstu Afganistānai.
E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ES un Centrālāzijas sadarbības paplašināšanai, lai līdzsvarotu citu reģiona valstu ietekmi, it īpaši ņemot vērā pēdējā laika notikumu attīstību Afganistānā un Covid-19 sekas. “Ir jāveicina ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība, kā arī jāsekmē savienojamību ar Centrālāziju, tādējādi stiprinot noturību un stabilitāti plašākā reģionā. Jāizmanto esošās Eiropas Savienības un Centrālāzijas sadarbības platformas, kā arī jāraugās, kā ES jaunās iniciatīvas var kalpot abpusējā dialoga stiprināšanai. Reģionālā sadarbība joprojām ir viens no galvenajiem drošības, stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem,” akcentēja E. Rinkēvičs.
Ministrs pauda Latvijas satraukumu par situācijas Afganistānā pasliktināšanos, kas rada draudus reģionālajai drošībai, jo īpaši nopietnas bažas raisa humānā situācija un sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi, īpaši pret sievietēm un bērniem. E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ES ir svarīgi uzturēt dialogu un attīstīt divpusējos kontaktus ar Centrālāzijas partneriem, lai stiprinātu sadarbību Afganistānas krīzes radīto izaicinājumu risināšanā. “Īpaši jāizmanto mūsu Centrālāzijas partneru ciešās kaimiņattiecības un kontakti, lai stiprinātu mūsu pozīciju un vēstījumus iepretim Afganistānai tādos būtiskos jautājumos kā nelegālā migrācija, cīņa ar terorismu, cilvēku tirdzniecība un narkotiku kontrabanda,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
