A. Muižniece pauda gandarījumu par to, ka 2022. gada valsts budžetā ir atvēlēts vēsturiski lielākais finansējums zinātnei, kā arī izglītības nozares pamatbudžets ir krietni pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Arī Valsts prezidents izteica atzinību par zinātnes finansējuma palielināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, jo Latvijai kā modernai un nobriedušai 21. gadsimta valstij ir jāveido tālredzīga zinātnes politika, ik gadu valsts budžetā lielu uzsvaru liekot uz adekvātu finansējumu zinātnei, tehnoloģiju inovācijām un izglītības sistēmas pilnveidei.
Valsts prezidents ar ministri pārrunāja savu ieceri par otro svešvalodu skolās izvirzīt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. “Valodu zināšanas nozīmē arī pieeju attiecīgajai informatīvajai telpai. Tā kā mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, tad mūsu cilvēkiem primāri jābūt pieejamai tieši Eiropas ideju, diskusiju un zināšanu telpai. Valoda ir ļoti cieši saistīta ar to, kā uztveram ģeopolitisko telpu, kurā atrodamies. Valsts savu nākotni veido šodien, un tā ir ilgtermiņa rīcība, kurai reizēm jābūt drosmīgai,” skaidroja Valsts prezidents. A. Muižniece uzklausīja Valsts prezidenta viedokli un piekrita, ka tas ir ilgtermiņa stratēģijas jautājums, kas jāsāk ieviest pakāpeniski.
Tikšanās laikā A. Muižniece pastāstīja arī par paveikto skolu tīkla reformas īstenošanā, tai skaitā par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto modeli, vispārizglītojošu skolu finansējuma efektīvākā pārvaldībā iesaistot pašvaldības.
Tāpat abas puses apsprieda jautājumus saistībā ar pedagogu trūkumu, profesijas prestiža celšanu un konkurētspēju, kā arī universitāšu un augstskolu padomju veidošanas procesu.
