“Latvijas Nacionālā botāniskā dārza pievienošana Dabas aizsardzības pārvaldei bija kļūdains lēmums, un tagad mēs šo kļūdu labojam. Līdzšinējā pieredze parādīja, ka reorganizācija pretēji solītajam ir palielinājusi birokrātiju un palēninājusi lēmumu pieņemšanu, atsevišķu dokumentu saskaņošana dažkārt ilgst mēnešiem. Tāpat LNBD tika ierobežotas iespējas rīkot tradicionālos stādu gadatirgus, kurus apmeklēja ne tikai Latvijas bet arī kaimiņvalstu un pat Skandināvijas dārzkopji. Šie LNBD rīkotie pasākumi jau vairāk kā 20 gadus veicināja vides izglītības popularizēšanu, Latvijas atpazīstamību Baltijas reģionā, kā arī ienākošo tūrismu. Turklāt kļūdainā LNBD reorganizācija izraisīja botāniskā dārza pašu ieņēmumu samazināšanos,” uzsver viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars.
Dabas aizsardzības pārvaldei jākoncentrējas uz dabas aizsardzības politikas īstenošanu, savukārt botāniskajam dārzam, kas spēj patstāvīgi īstenot savas zinātniskās, izglītības un saimnieciskās funkcijas, ir nepieciešama atbilstoša autonomija.
“Dabas aizsardzības pārvalde tiek profesionāli vadīta un sekmīgi pilda tai uzticētos uzdevumus, taču abu iestāžu atšķirīgo funkciju dēļ to darbība būs efektīvāka, katrai darbojoties atbilstošā pārvaldības modelī. Atjaunojot patstāvīgas iestādes statusu, mēs radām priekšnoteikumus botāniskā dārza attīstībai, nevis administratīvai ierobežošanai,” norāda ministrs Edgars Tavars.
Šī gada 1. janvārī LNBD tika pievienots Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), un botāniskā dārza funkciju īstenošana tika turpināta DAP struktūrā. Izvērtējot abu institūciju darbības specifiku, secināts, ka botāniskā dārza zinātniskās, pētniecības un izglītības funkcijas nepieciešams institucionāli nošķirt no DAP galvenajiem uzdevumiem dabas aizsardzības politikas īstenošanā, aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldībā un uzraudzībā.
Atjaunojot LNBD kā patstāvīgu iestādi, iecerēts nostiprināt tā lomu kā nacionālas nozīmes zinātnes, augu daudzveidības saglabāšanas un sabiedrības izglītības centram.
Botāniskā dārza pārziņā ir unikālas dzīvo augu, Latvijas savvaļas floras, nacionālās selekcijas šķirņu, vēsturisko kultivāru un references (salīdzināšanas) kolekcijas. Tās ir ne vien sabiedrībai apskatāma dabas bagātība, bet arī nozīmīga zinātniskā infrastruktūra un Latvijas augu ģenētisko resursu krātuve. Kolekciju saglabāšanai un attīstībai nepieciešams ilgtermiņa darbs, specializētas zināšanas, pētniecība un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs.
Patstāvīgas iestādes statusa atjaunošana ļaus LNBD mērķtiecīgāk attīstīt zinātnisko darbību un starptautisko sadarbību, uzturēt un papildināt zinātniski nozīmīgās augu kolekcijas, kā arī nodrošināt to pieejamību pētniecībai un izglītībai. Institucionālā autonomija ir būtiska arī ilgtermiņa pētniecības programmu īstenošanai un botāniskā dārza kā valsts nozīmes zinātnes objekta darbības nodrošināšanai.
Vienlaikus būtiska LNBD darba daļa arī turpmāk būs sabiedrības izglītošana. Botāniskais dārzs organiski iekļausies DAP vides izglītības sistēmā, tostarp nodrošinot dabas centra “Botania” darbību. Tas ļaus vienuviet sasaistīt zinātnisko pētniecību, augu kolekcijas un mūsdienīgu dabas izglītību, veicinot sabiedrības izpratni par augu pasauli, bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanas nozīmi.
DAP turpinās koncentrēties uz valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldību un uzraudzību, savukārt LNBD uzmanības centrā būs botāniskajam dārzam raksturīgās zinātnes, pētniecības, augu kolekciju saglabāšanas un izglītības funkcijas.
