2022.gadā aprit 100 gadi kopš Latvijas valsts pamatlikuma – Latvijas Republikas Satversmes – pieņemšanas un spēkā stāšanās. Šim notikumam būs veltīti daudzu institūciju pasākumi, un arī Augstākā tiesa akcentēs Senāta devumu Satversmes pamatvērtību – demokrātijas un tiesiskuma – stiprināšanā un personas pamattiesību nodrošināšanā. Projektā “Senāts par Satversmi” tiks pētīts un analizēts, kā Senāts lasa un iztulko Satversmes pantos un principos liktās vērtības. Senāta atziņās atrodam gan Satversmes normu interpretāciju, gan piemērošanas vadlīnijas. Senāta atziņas ir nozīmīgs tiesību avots.
Pirmais darbs jau ir sācies – tiek apkopotas un sistematizētas Senāta atziņas, kas skar atsevišķu Satversmes normu iztulkošanu vai vispārējo tiesību principu konkretizāciju. Pētījumā aptverta gan Latvijas Senāta (1918–1940), gan mūslaiku Augstākās tiesas Senāta prakse Satversmes normu tulkošanā.
Plānots, ka Senāta atziņu apkopojumi tiks izdoti drukātā veidā un būs pieejami Augstākās tiesas tīmekļvietnē. Nākamajā gadā tiek plānotas gan tiesībnieku un senatoru diskusijas, gan plašāka konference par Senāta lomu Satversmes pamatvērtību nodrošināšanā.
Augstākās tiesas nākamā gada kalendāra vāku rotā atziņas no Senāta nolēmumiem. Protams, tā ir tikai neliela daļa no plašā vērtību krājuma, kas tiek apzināts. Bet tās simboliski raksturo Senāta nolēmumu lomu – būt par pamatu tiesību piemērošanai. Kā uzsvēris viens no Satversmes autoriem Arveds Bergs, “mūsu Satversme ir tas, kas ir rakstīts, plus tas, kā Senāts to iztulkojis. Runājot paradoksi, varētu teikt, ka Senāta paskaidrojumi ir Satversmes sastāvdaļa.”
