DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Iekšlietu ministre M. Golubeva: iekšlietu budžeta prioritātes ir robežas drošība un pienācīgs atalgojums

Pirmdien, 25.oktobrī, iekšlietu ministre Marija Golubeva piedalījās Saeimas attālinātajā ārkārtas sēdē, kurā pirmajā lasījumā tika izskatīts gadskārtējais valsts budžets un ar to saistītie likumprojekti.

Savā uzrunā ministre atzīmēja, ka šogad vairāk kā jebkad agrāk ir aktualizējies jautājums par sabiedrības drošību. Ministre uzsvēra, ka 2022.gada budžetā īpaši svarīgs ir ieguldījums iekšlietu dienestos strādājošo – robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un glābēju atalgojumā.

Nozīmīgs ir budžetā paredzētais atbalsts robežsargiem, rodot finansējumu robežas piemaksām. Šīs piemaksas veidos papildus motivējošo stimulu cilvēkresursu piesaistei un noturībai Valsts robežsardzē. Svarīgs arī atbalsts amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšanai. Atbalsts policistiem un robežsargiem ir īpaši nozīmīgs laikā, kad izaicinājumi ir gan valsts iekšienē, sakarā ar Covid-19 krīzi, gan uz robežas,” atzīmēja iekšlietu ministre.

Ministre arī izcēla piešķirto finansējumu valsts policijas izglītības sistēmas pilnveidei. Iekšlietu ministrija 2022.gadā plāno izveidot izmeklētāju mācību centru Valsts policijas koledžā, lai uzlabotu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti. Turpināsies arī darbs pie Iekšējās drošības akadēmijas koncepcijas attīstības.

2022.gadā plānots spert arī divus nozīmīgus soļus iekšlietu transporta nodrošinājumā: nodrošinot modernus un pielāgotus transportlīdzekļus Valsts policijai un uzsākot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autotransporta bāzes atjaunošanu.

Iekšlietu nozares budžetā 2022.gadam plānoti arī vairāki nozīmīgi infrastruktūras projekti - policistu darba apstākļu uzlabošana, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona aprīkošana un astoņu ugunsdzēsēju depo būvniecība, kā arī investīcijas tehnoloģijās – kamerās, speciālajā audio un video tehnikā, radiosakaros un informācijas sistēmās. Šīs investīcijas stiprinās gan robežkontroli, gan ļaus efektīvāk nodrošināt satiksmes kontroli un sabiedrisko kārtību.

Nobeigumā ministre izteica aicinājumu Saeimas deputātiem atbalstīt iekšlietu nozari arī turpmāk, jo darbs pie sabiedrības drošības nebeidzas nekad.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU