Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica:
Iepriekšējais gads ir parādījis, kādas problēmas mēs varam atrisināt un ko mēs varam sasniegt Eiropas iedzīvotāju labā tad, ja rīkojamies vienoti. Tādā pašā garā mums jāturpina darbs nākamajā gadā, piemēram, lai īstenotu mūsu rīcībpolitikas ar nolūku līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Eiropā, lai veidotu mūsu digitālo nākotni, lai stiprinātu mūsu unikālo sociālo tirgus ekonomiku un gan pašu mājās, gan citur pasaulē aizstāvētu mūsu vērtības un intereses. ES ilgtermiņa budžeta un instrumenta NextGenerationEU apvienotā jauda – kopā 2,018 triljoni eiro – palīdzēs veidot labāku un modernāku Eiropu.
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs, kurš atbild par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu, sacīja:
Nepietiek vien atgūties no šāda mēroga krīzes. Gluži pretēji – mums jākļūst stiprākiem un izturīgākiem. Paturot to prātā, mēs nākam klajā ar savu darba programmu 2022. gadam. Tajā uzsvērta mūsu apņēmība virzīties uz priekšu, atgūstoties no pandēmijas un vienlaikus izmantojot iespējas, ko sniedz zaļā un digitālā pārkārtošanās. Tagad es ceru uz ātru vienošanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi par galvenajiem tiesību aktu priekšlikumiem, lai mēs kopīgi varētu sasniegt rezultātus iedzīvotāju, uzņēmumu un ieinteresēto personu labā.
Sešu pamatuzstādījumu īstenošana
- Eiropas zaļais kurss
Komisija turpinās strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam padarītu Eiropu par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Papildus novatoriskajam tiesību aktu kopumam “Fit for 55”, ar ko Komisija nāca klajā 2021. gadā uz nākotni vērstā Eiropas zaļā kursa ietvaros, tā ierosinās tiesisko regulējumu par oglekļa piesaistes sertifikāciju. Komisija arī: veiks turpmākus pasākumus virzībā uz bezemisiju mobilitāti, piemēram, pārskatot CO2 emisiju standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem; turpinās darbu saistībā ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu, lai uzlabotu ūdens un gaisa kvalitāti; paredzēs jaunus noteikumus par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un veicinās aprites ekonomiku, pastiprinot tiesības uz preču remontu nolūkā panākt, ka tās netiek aizstātas ar jaunām. Papildus jau ierosinātajam Sociālajam klimata fondam Komisija arī piesaistīs resursus, tādējādi divkāršojot ārējo finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai. Arvien lielāka nozīme būs arī zaļajām obligācijām, ar kurām tiek apliecināta mūsu apņemšanās izvirzīt ilgtspējīgu finansējumu ES atveseļošanas centienu priekšplānā.
- Eiropa, kas atbilst digitālā laikmeta prasībām
Tā kā pandēmija darbojas kā katalizators pasaules digitalizācijas paātrināšanai, Komisija turpinās savu “Digitālās desmitgades ceļu”, lai līdz 2030. gadam panāktu ES digitālo pārkārtošanos. Vienotais tirgus joprojām ir būtisks Eiropas inovācijas faktors, un tāpēc Komisija ir pārskatījusi konkurences politiku un ierosinās Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu, lai nepieļautu turpmākus konkurences izkropļojumus. Lai risinātu aktuālās problēmas, kas saistītas ar digitālo risinājumu pamatā esošo pusvadītāju piegādi, mēs pieņemsim Eiropas Mikroshēmu aktu, kura mērķis ir veicināt vismodernāko mikroshēmu ekosistēmu un pavērt jaunus tirgus revolucionārām Eiropas tehnoloģijām. Turklāt Komisija ierosinās Eiropas Kibernoturības aktu, lai ieviestu kopīgus kiberdrošības standartus, un sāks darbu pie kosmosā balstītas, globālas drošu sakaru ES sistēmas izveides, lai nodrošinātu papildu platjoslas savienojamību visā Eiropas Savienībā un drošas, neatkarīgas komunikācijas sistēmas dalībvalstu starpā. Darba kārtības prioritāte būs arī pasākumi, kuru mērķis ir veicināt digitālo prasmju apguvi skolās un augstākajā izglītībā.
- Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā
Tagad, kad pieaug atveseļošanās temps un ekonomiskā aktivitāte atgriežas pirmskrīzes līmenī, mums jāapsver, kā padarīt mūsu sociālo tirgus ekonomiku noturīgāku. Komisija turpinās rīkoties saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kas kalpo kā ceļvedis virzībā uz kvalitatīvām darbvietām, taisnīgiem darba apstākļiem un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, un nāks klajā ar priekšlikumu uzlabot darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kurš saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā. Lai atbalstītu dalībvalstu rīcībpolitikas, Komisija, nākot klajā ar iniciatīvu par pienācīgiem minimālajiem ienākumiem, stiprinās sociālās drošības tīklus, kas ir ļoti būtiski ekonomisko satricinājumu mazināšanai. Tā kā finanšu nozarei ir izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā, mēs arī iesniegsim priekšlikumus par zibmaksājumiem, lai veicinātu to izmantošanu pilnā apmērā, kā arī lai uzņēmumiem Eiropas Savienībā atvieglotu piekļuvi kapitālam. Kolīdz tiks pilnībā izstrādāts globāla mēroga risinājums starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reformai, Komisija nodrošinās šīs reformas ātru un konsekventu īstenošanu visā Eiropas Savienībā.
- Spēcīgāka Eiropa pasaulē
Komisija turpina stiprināt ES kā globālās līderes unikālo tēlu. Komisija nākamajā gadā izklāstīs jaunu stratēģiju “Globālā vārteja”, kuras mērķis ir izveidot visā pasaulē savienojamības partnerības, lai veicinātu tirdzniecību un investīcijas. Līdz šā gada beigām tiks iesniegta jauna ES un NATO kopīgā deklarācija, un Komisija centīsies paātrināt darbu pie patiesas Eiropas aizsardzības savienības. Tiecoties panākt globālo pārkārtošanos enerģētikas jomā un veselīgākus okeānus, Komisija nāks klajā ar jaunu stratēģiju par starptautisko iesaisti enerģētikas jomā un darbības plānu par okeānu starptautisko pārvaldību.
- Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
Lai nodrošinātu to, ka jaunieši spēj veidot nākotni, Komisija ir ierosinājusi 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu, un tā izvērsīs jaunu iniciatīvu ALMA (no angļu valodas vārdiem Aim, Learn, Master, Achieve jeb tiekties, mācīties, apgūt un sasniegt), kuras mērķis ir palīdzēt nelabvēlīgā situācijā esošiem Eiropas jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, iegūt profesionālo pieredzi ārvalstīs, saņemot nepieciešamo sociālo atbalstu. Galīgais mērķis ir integrēt viņus izglītībā, arodmācībās vai kvalitatīvā nodarbinātībā. Komisija arī nāks klajā ar ES stratēģiju augstskolām un ierosinās veidus, kā panākt dziļāku un ilgtspējīgāku starptautisko sadarbību augstākās izglītības jomā. Ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi, Komisija iesniegs Eiropas Aprūpes stratēģiju, lai visaptverošā veidā uzlabotu aprūpi – sākot no bērnu aprūpes līdz ilgtermiņa aprūpei. Eiropas veselības savienības izveides turpināšanas nolūkā Komisija gādās par to, lai tiktu nodrošināta piekļuve augstas kvalitātes zālēm, ierosinot jaunu regulējumu dinamiskai ES farmācijas nozarei, tā pārskatīs tiesību aktus par bērniem paredzētām zālēm un retu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm un sekmēs dzīvību glābjošu vēža skrīningu un agrīnu diagnostiku, pieņemot ieteikumu par vēža skrīningu.
- Jauns impulss Eiropas demokrātijai
Konference par Eiropas nākotni norit pilnā sparā, un kopā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvām tā turpinās padarīt Eiropas demokrātiju arvien dinamiskāku. Komisija arī spers turpmākus soļus, lai aizsargātu mediju brīvību un plurālismu, proti, tā iesniegs Eiropas Mediju brīvības aktu un turpinās aizsargāt tiesiskumu, kam ir noteicošā loma efektīvā ES darbībā. Lai pastiprinātu cīņu pret pārrobežu noziedzību, darba kārtības prioritāte vēl aizvien būs vienots tiesiskais regulējums efektīvai kriminālprocesa nodošanai starp dalībvalstīm. Mēs arī turpināsim centienus izveidot jauno starpiestāžu ES ētikas struktūru, cieši konsultējoties ar citām iestādēm. Lai nodrošinātu vienlīdzību visiem, mēs ierosināsim pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot vecāku statusa atzīšanu starp ES dalībvalstīm. Tiks iesniegta arī iniciatīva par intelektuālā darbaspēka emigrāciju un to problēmu mazināšanu, kas saistītas ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kurā tiks apzināti iespējamie risinājumi.
Komisijas 2022. gada darba programmas 1. pielikumā ir ietverts pilns saraksts ar 42 jaunajām politikas iniciatīvām (32 politikas mērķu ietvaros), kas īstenojamas saskaņā ar sešiem pamatuzstādījumiem.
Pieeja “viens pieņemts — viens atcelts”
Lai mazinātu slogu, kas saistīts ar ES politikas mērķiem, Komisija šīs darba programmas ietvaros pilnībā izmantos pieeju “viens pieņemts — viens atcelts”. Tādējādi būs nodrošināts, ka gadījumos, kad tiks ieviests jauns slogs, no kura nav iespējams izvairīties, mēs sistemātiski un proaktīvi samazināsim to slogu, kas saistīts ar tajā pašā politikas jomā spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. Paredzamās izmaksas, ko rada atbilstības ES tiesību aktiem nodrošināšana, tiks pārredzamāk izteiktas skaitliskā izteiksmē un sistemātiski atspoguļotas ietekmes novērtējumos, savukārt administratīvās izmaksas tiks kompensētas. Labāks regulējums arī turpmāk veicinās ilgtspēju un digitālo pārveidi, jo uzsvars tiks likts uz principiem “nenodari būtisku kaitējumu” un “digitāli pēc noklusējuma”.
Turpmākie pasākumi
Komisija sāks apspriedes ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai izveidotu to kopīgo likumdošanas prioritāšu sarakstu, attiecībā uz kurām abas likumdevējas iestādes vienosies par raitu rīcību. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām, lai gādātu par jauno un spēkā esošo ES noteikumu īstenošanu, un tā nevilcināsies nodrošināt ES tiesību aktu ievērošanu, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras.
Konteksts
Katru gadu Komisija pieņem darba programmu, kurā izklāstīts pasākumu saraksts, ko paredzēts īstenot nākamajā gadā. Darba programma informē sabiedrību un likumdevējus par mūsu politisko apņemšanos nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, atsaukt vēl nepieņemtos priekšlikumus un pārskatīt spēkā esošos ES tiesību aktus. Tā neattiecas uz Komisijas nepārtraukto darbu, īstenojot savu Līgumu sargātājas lomu spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanai, vai arī uz tām iniciatīvām, kuras Komisija regulāri pieņem katru gadu. Komisijas 2022. gada darba programma ir tapusi ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un ES konsultatīvajām struktūrām.
