DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. septembrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Ināra Mūrniece Stokholmā: zviedru tautas atbalsts Baltijas brīvībai bija nenovērtējams

FOTO: Juris Vīgulis, Saeima

Zviedru tautas plašais atbalsts, pirms 30 gadiem iestājoties par Baltijas valstu brīvību un neatkarības atjaunošanu, ir bijis nenovērtējams. Deviņdesmito gadu sākumā tā dēvētās “Pirmdienas kustības” aktīvisti katru nedēļu atgādināja Zviedrijas sabiedrībai un politiķiem par kaimiņvalstu neatkarības centieniem. Zviedru tautas solidaritāte mums ir svarīga joprojām. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ceturtdien, 16.septembrī, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā piedaloties pasākumos, kas veltīti Baltijas valstu neatkarības un diplomātisko attiecību atjaunošanas ar Zviedriju 30.gadadienai.

Baltijas neatkarības ceļš bija nevardarbīgs parlamentārās demokrātijas ceļš. Mūsu pieredze tagad var kalpot Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīm demokrātiskās transformācijas procesā, atzina I.Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja pateicās Zviedrijas diplomātiem, kuri tolaik nežēloja savas zināšanas un prasmes, lai palīdzētu Baltijas tautām. Pirmais Rietumu diplomāts, kurš uzsāka darbu Latvijā 1990.gadā vēl pirms mūsu valsts neatkarības atzīšanas de facto, bija zviedrs Laršs Fredēns (Lars Fredin).

I.Mūrniece uzsvēra, ka šodien brīvība un neatkarība ir mūsu pašu rokās, un mums pašiem tā jāsargā. Šodien Baltijas valstis un Zviedriju saista kopīgas demokrātiskas vērtības, un par tām mums ir stingri jāiestājas. Mūsu spēks ir efektīvā daudzpusējā sadarbībā, uz noteikumiem balstītā starptautiskā kārtībā. 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs esam cieši iekļāvušies starptautiskajās struktūrās, tostarp veiksmīga ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība NB8 formātā, atzina Saeimas priekšsēdētāja. 

Klātesošos uzrunāja arī 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, pārstāvot Augstākās padomes deputātus, kuri pirms 30 gadiem atjaunoja neatkarīgu Latvijas valsti. Viņa pateicās Zviedrijas sabiedrībai par sniegto atbalstu smagajā neatkarības atgūšanas ceļā: “Vēl šodien atceros, kā gaidījām, lai mūsu valsti atzītu un pieņemtu pasaule. Paldies, ka bijāt un esat mūsu draugi, domubiedri un atbalstītāji, kuri atrodas rokas stiepiena attālumā!”

Baltijas valstu parlamentu delegācijas šodien piedalījās Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) rīkotā Baltijas seminārā, kā arī “Pirmdienas kustības” rekonstrukcijas pasākumā Normalmes laukumā. Šajā vietā deviņdesmito gadu sākumā ik pirmdienu pulcējās Zviedrijas pilsoniskā sabiedrība, paužot atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem. Laikā no 1990.gada marta līdz 1991.gada septembrim Normalmes laukumā kopumā notika 79 mītiņi. “Pirmdienas kustība” iedvesmoja Zviedrijas sabiedrību uz plašu atbalsta kustību arī vairākās citās pilsētās.

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vadītā delegācija kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem šajās dienās uzturas Zviedrijā, lai piedalītos Baltijas valstu neatkarības un diplomātisko attiecību ar Zviedriju atjaunošanas 30.gadskārtai veltītajos pasākumos un tiktos ar Zviedrijas amatpersonām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU