Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 17,7 % jeb 3,8 tūkst. Privātajā sektorā tas pieauga par 19,7 % jeb 2,8 tūkst., bet sabiedriskajā – par 13,9 % jeb 1,0 tūkst.
Aizņemto darbvietu skaits šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, pieauga līdz 940,2 tūkstošiem jeb par 6,6 %. Sākot ar 2021. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, bet līdz 2020. gada beigām aizņemto darbvietu datu avots bija CSP izlases apsekojums.
Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
Bezdarba līmeņa datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,6 %, kā arī speciālistu pamatgrupā – 3,9 %.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,0 %, apstrādes rūpniecībā – 3,9 %, nekustamo īpašumu nozarē – 3,3 %, kā arī būvniecībā – 3,2 %.
Brīvo un aizņemto darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem 2021. gada 2. ceturksnī
|
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
|
|
Pavisam |
25,3 |
940,2 |
2,6 |
|
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
0,2 |
23,4 |
1,0 |
|
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) |
0,1 |
4,0 |
2,9 |
|
Apstrādes rūpniecība (C) |
4,8 |
118,7 |
3,9 |
|
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) |
0,2 |
11,6 |
1,5 |
|
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) |
0,1 |
7,9 |
1,7 |
|
Būvniecība (F) |
2,2 |
68,5 |
3,2 |
|
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) |
3,3 |
146,5 |
2,2 |
|
Transports un uzglabāšana (H) |
1,6 |
70,8 |
2,2 |
|
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
1,3 |
30,2 |
4,0 |
|
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
1,1 |
41,9 |
2,6 |
|
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
0,3 |
16,6 |
1,6 |
|
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
1,0 |
30,4 |
3,3 |
|
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) |
0,5 |
46,4 |
1,0 |
|
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) |
0,9 |
40,7 |
2,2 |
|
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
3,8 |
65,6 |
5,5 |
|
Izglītība (P) |
1,0 |
99,5 |
1,0 |
|
Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
2,3 |
77,1 |
2,9 |
|
Māksla, izklaide un atpūta (R) |
0,2 |
25,5 |
1,8 |
|
Citi pakalpojumi (S) |
0,0 |
15,0 |
0,3 |
Reģionos šī gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,0 % jeb 15,9 tūkst., savukārt viszemākais Latgalē – 1,9 % jeb 1,4 tūkst.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021. gada 2. ceturkšņa beigās bija Latvijā – 2,6 %. Lietuvā tas bija 1,9 %, bet Igaunijā viszemākais – 1,7 %.
2021. gada 2. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturkšņa beigām brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 43,1 %, bet Igaunijā un Latvijā – attiecīgi par 30,3 % un 20,1 %.
Metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami oficiālās statistikas portāla tīmekļa vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas”.
