“Šobrīd Latvijā vairāk kā 60 tūkstoši cilvēku ir bez darba, bet tai pat laikā, apmeklējot uzņēmumus Latvijas reģionos, saņemu signālus par kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas kavē uzņēmumu attīstību. Covid-19 izraisītā krīze šo jautājumu ir aktualizējusi vairāk kā jebkad. Arī strauji mainīgie apstākļi pieprasa darbiniekus, kas vēlas un spēj ātri pielāgoties jauniem darba tirgus izaicinājumiem. Risinājums šajā situācijā ir patstāvīga jaunu zināšanu un prasmju apguve visa mūža garumā,” sanāksmē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ministrs informēja padomi par Ekonomikas ministrijas uzsākto sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”, kuras mērķis ir vairot iedzīvotāju informētību un izpratni par izglītību kā pastāvīgu procesu visas dzīves garumā, kā arī motivēt uzņēmējus ieguldīt savu darbinieku zināšanu un prasmju attīstībā. Plašāk par informatīvo kampaņu šeit.
Savukārt Labklājības ministrija padomi informēja par Nodarbinātības valsts aģentūras plāniem jau no septembra piedāvāt jaunu mācību pilotprojektu “Nākotnes prasmju iniciatīva”, kuras mērķis ir nodrošināt darbu zaudējušām un bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām, tai skaitā Covid-19 ierobežojumu skartām (darbu zaudējušām vai dīkstāvē esošām) personām, neformālās tiešsaistes izglītības programmu apguves atbalstu jomās, kas veicinās to konkurētspēju darba tirgū un iespēju pārkvalificēties darbam augstas pievienotās vērtības nozarēs. Tuvākajā Ministru kabineta sēdē tiks virzīti izskatīšanai nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.
Ekonomikas ministrs arī atzinīgi novērtēja visu trīs ministriju piedāvāto apmācību programmu piedāvājumu, kas ir plaši pieprasītas iedzīvotāju vidū. Taču vienlaikus vērsa uzmanību uz tehnisko speciālistu trūkumu uzņēmumos, kas kavē nozaru attīstību un konkurētspēju vietējā un globālā tirgū. J.Vitenbergs informēja, ka kopā ar AS "Latvenergo" atbalstu Latvijas skolā tiks uzsākts projekts fizikas kabinetu pilnveidošanai ar mūsdienīgu aprīkojumu, lai jau skolā jauniešiem radītu interesi par eksakto priekšmetu apguvi, jo tieši šādas prasmes un zināšanas jau tagad un arī nākotnē būs labi apmaksātas un pieprasītas no darba devēju puses.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ietvaros iegūtajiem augstskolu absolventu darba gaitas datiem, kā arī par uzsākto profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringu.
“Uzskatu, ka steidzami jāpārskata no valsts budžeta finansēto mācību vietu sadalījums profesionālās izglītības iestādēs, lai tas precīzāk atspoguļotu šodienas un nākotnes darba tirgus perspektīvas. Svarīgi arī, lai konsekventi tiktu veikti pētījumi par nodarbinātības un atalgojuma līmeņiem visu izglītības iestāžu absolventiem,” sanāksmē uzsvēra labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Augstākās izglītības iestāžu absolventu monitoringa apkopotie rezultāti ir pieejami šeit. Savukārt ik vienam interesentam visi monitoringa dati ir pieejami atvērto datu portālā šeit. Monitoringa dati noderēs topošajiem studentiem, lai veiktu informētāku un mērķtiecīgāku profesijas un studiju virziena izvēli.
Nodarbinātības padome trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016. gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome ir koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū. Īpašu uzmanību Nodarbinātības padome ir pievērsusi jautājumiem par ieguldījumu cilvēkkapitālā darbaspēka prasmju attīstībai.
