2024. gada sākumā Latvijas pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestādēs bija reģistrēti ap 3,7 tūkstošiem bērnu, profesionālās izglītības iestādēs ap 140 audzēkņu, augstākās izglītības iestādēs nedaudz vairāk par 100 studējošo Ukrainas valstspiederīgo1, kam bija pagaidu aizsardzības statuss Latvijā.
Ukrainas valstspiederīgo iedzīvotāju nodarbinātības rādītāji
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2024. gada sākumā 8,7 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji.
Visbiežāk ukraiņi strādā rūpniecībā – 22,8 %, izmitināšanā un ēdināšanā – 13,3 %, kā arī tirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarēs – 13,0 %. 11,1 % ir nodarbināti finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās, kā arī 9,0 % strādā būvniecībā.
Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests
38,7 % nodarbināto strādā vienkāršajās profesijās, kā biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, virtuves strādnieki, preču izvietotāji un citi. 16,1 % ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, 14,8 % ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, 12,7 % – vecākie speciālisti un speciālisti, bet 0,9 % – vadītāji.
Diagrammā ietvertas tikai tās personas, kurām profesija ir norādīta VID datos. Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests
3. jūnijā CSP iepazīstinās ar ikgadējo iedzīvotāju skaita novērtējumu 2024. gada sākumā un iedzīvotāju skaita izmaiņām pagājušajā gadā (pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju skaits, demogrāfijas rādītāji, migrācija), tai skaitā par Ukrainas valstspiederīgo ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā skaitu. 2023. gada sākumā atbilstoši CSP novērtējumam tikai 60 % no Latvijā dzīvesvietu reģistrējušiem Ukrainas valstspiederīgajiem ar pagaidu aizsardzības statusus Latvijā pastāvīgi dzīvoja šeit.
1 Tiek ieskaitīti Ukrainas valstspiederīgie, kam dzīvesvieta attiecīgā mēneša sākumā ir deklarēta Latvijā un kam ir uzturēšanās atļauja uz vismaz 11 mēnešiem, kā arī izpildās vismaz viens kritērijs: personai ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss vai tai ir Ukrainas pilsonība.
