Vienotu ansambli ar atjaunoto namu veido tam līdzās esošais vērienīgais vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā, kas ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un traģisko notikumu Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja svešumā vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu. Memoriāls aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus, kas iekļausies Rīgas pilsētas vidē un pēc ēkas nodošanas muzejam būs pieejami sabiedrībai. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi sastādīti bērzi, tādejādi atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu.
Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā tiks ieguldīti līdz 10 434 869 eiro: Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro. Būvdarbus veica SIA “Skonto būve” saskaņā ar arhitektu biroja SIA “5. iela” izstrādāto projektu. Memoriāla mākslinieciskās idejas autori ir Kristaps Ģelzis, Ilze Miķelsone un Voldemārs Johansons –SIA “Taktila”, kuru metu 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija.
Šogad vēl turpināsies darbi pie Strēlnieku laukuma atjaunošanas. Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā atjaunot pusi laukuma, ko plānots paveikt šā gada vēlā rudenī, otras laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā.
Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo budžetu 156 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
