Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Šobrīd atrodamies nozīmīgu pārmaiņu un iespēju laikā, kad varam īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz zaļāku ekonomiku, virzoties uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu un energoefektivitātes uzlabošanu ēku sektorā un uzņēmējdarbībā, gan nevienlīdzības mazināšanu, beidzot novēršot mājokļa pieejamības problēmas reģionos un izveidojot industriālos parkus, kas palīdzēs vēl mērķtiecīgāk piesaistīt investīcijas un radīt jaunas un labi apmaksātas darba vietas mūsu iedzīvotājiem. Tik pat nozīmīgs sektors ir digitālais ceļš – uzņēmējiem ir jākļūst vēl konkurētspējīgākiem, kā arī vitāli svarīga ir inovācijas kapacitātes paaugstināšana, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un palielinātu eksporta īpatsvaru. Ekonomikas ministrijas pārziņā Atveseļošanās fonda ietvaros ir 13 atbalsta instrumentu izstrāde pārejai uz zaļo, inovatīvo un digitālo ekonomiku, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi un nodrošinātu pēc iespējas ātrāku investīciju ieplūdi Latvijas ekonomikā.”
Virzoties uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu, 57 milj. eiro paredzēts investēt daudzdzīvokļu māju siltināšanā (nosiltinot 387 112 m2) un 23.9, milj. eiro energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās ar kultūras funkciju (uzlabojot ēkas ar kopējo platību 113 492 m2 apmērā). AF finansējums 80 milj. eiro apmērā plānots ieguldīt elektrības augstsprieguma un sadales tīklos, kas nostiprinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti. Elektrifikācijas investīciju mērķis ir mazināt būtiskus riskus patērētājiem, pieaugot elektrības ražošanas un patēriņa jaudām (jauni elektroauto uzlādes punkti, saules paneļi uz mājām, jaunas vēja enerģijas ražošanas jaudas mežos u.c.).
Savukārt uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos paredzēts ieguldīt 120,58 milj. eiro, investējot atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā un ar to saistītās pētniecības un attīstības aktivitātēs, energoauditu veikšanā, kā arī ilgtspējīga transporta izmantošanā un jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanā ražošanā. Lai to sasniegtu, plānots izveidot valsts atbalsta programmu kombinētā finanšu instrumenta veidā, paredzot granta elementu kapitāla atlaides veidā.
Lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu investīciju piesaisti reģioniem, plānots sniegt atbalstu 80 milj. eiro apmērā pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, veidojot industriālos parkus. Savukārt, lai nodrošinātu mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem, AF plāna ietvaros plānots investēt 42,9 milj. eiro īres mājokļu izveidē, uzbūvējot 700 dzīvokļus zemas īres mājokļos.
Straujākai un ilgtspējīgākai uzņēmumu digitālajai transformācijai paredzēts stiprināt uzņēmumu pārmaiņu vadības kapacitāti un nodrošināt uzņēmumu individuālajām digitalizācijas vajadzībām piemērotu specializētu atbalstu. AF plānā ietverto uzņēmējdarbības digitālās transformācijas aktivitāšu mērķis ir nodrošināt atbalstu visos Latvijas reģionos visa veida un lieluma uzņēmumiem, turpmākajos sešos gados šim mērķim paredzot teju 140 milj. eiro. Investīcijas paredzētas gan Eiropas Digitālo inovāciju centru izveidei un piekļuves nodrošināšanai mentoringam, tehnoloģiju testēšanai un eksperimentēšanai, gan uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai. Lai sekmētu ekonomikas digitālo pārveidi un komersanti varētu izmantot visus ieguvumus, ko varētu sniegt digitālo tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos, Ekonomikas ministrija ir paredzējusi atbalsta instrumentus arī uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai (grants), industrija 4.0 risinājumu izstrādei un ieviešanai (aizdevumi ar granta elementu), kā arī jaunu digitālu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā (grants).
Produktivitātes un ieguldījumu veicināšanā pētniecībā, inovācijās un attīstībā, AF plānā paredzētas investīcijas 113,5 milj. eiro apmērā, atbalstot 500 komersantu un pētniecības organizācijas. Inovācijas kapacitātes paaugstināšana Latvijā ir vitāli svarīga, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu pielāgošanos Covid-19 radītajām pārmaiņām, nodrošinot, ka krīzes skartās nozares spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem un turpina darbību.
“Īstenojot Atveseļošanas plānā ietvertos ekonomikas transformācijas un produktivitātes pasākumus, tiks panākta uzņēmumu konkurētspējas celšanās, pieaugs eksporta apjoms un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvars eksportā. Tāpat veicināsim privātā sektora pētniecības un attīstības ieguldījumus, kā rezultātā palielināsies inovatīvu uzņēmumu īpatsvars tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrija jau sākusi darbu pie šo atbalsta instrumentu izstrādes pārejai uz zaļo, inovatīvu un digitālu ekonomiku, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Lielākā daļa atbalsta instrumentu būs pieejami jau 2022.gada sākumā,” norāda ekonomikas ministrs.
