Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits konkrētajā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības
(procentos)
2020. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 35,1 % lielāka nekā sieviešu.
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības 2020. gadā pa nozarēm
(procentos)
*Visas nozares, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un valsts pārvaldi, atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai Eiropas Kopienā NACE 2. red.
2020. gadā normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 24,6 % zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija mazāka – 17,3 %.
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija nedaudz lielāks nekā sabiedriskajā – attiecīgi 20,9 % un 18,4 %.
Pagājušajā gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (11,8 %) un 65 gadus un vecāku senioru vidū (13,1 %), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 23,8 % zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadus vecu darbinieku vidū (21,2 %).
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības rādītājs pa vecuma grupām
(procentos)
|
Vecuma grupa, gadi |
2018 |
2019 |
2020 |
|
< 25 |
10,3 |
10,6 |
11,8 |
|
25-34 |
18,7 |
19,8 |
21,2 |
|
35-44 |
21,8 |
23,1 |
23,8 |
|
45-54 |
17,5 |
17,8 |
19,0 |
|
55-64 |
15,4 |
15,5 |
15,9 |
|
≥ 65 |
15,2 |
14,0 |
13,1 |
Eiropas Savienībā sievietes pelna par 14,1 % mazāk nekā vīrieši
2019. gadā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirības rādītājs vidēji Eiropas Savienībā bija 14,1 %. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā, kur sievietes saņēma par 21,7 % mazāk nekā vīrieši, un Latvijā (21,2 %).
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības Eiropas Savienības valstīs*
(2019. gada dati bez Apvienotās Karalistes; procentos)
*Īrija un Grieķija – 2018. gada dati.
Plašāka informācija par stundas un mēneša darba samaksas atšķirībām pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša bruto darba samaksas atšķirības
Metodoloģiskā informācija
Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angl. Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.
CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.
