Izmaksas samazinājušās līdz minimumam
Atjaunojamo energoresursu izmantošanas izmaksas pēdējās desmitgades laikā ir sasniegušas zemāku slieksni nekā videi kaitīgo, bet līdz šim visekonomiskāko fosilo kurināmo izmantošana. 2019. gadā 56% no jaunajām spēkstacijām, kuras izmantoja saules un vēja enerģiju, spēja saražot lētāku elektroenerģiju nekā jaunuzceltās, ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijas. Pēdējo 10 gadu laikā krasta jeb sauszemes vēja enerģijas iegūšanas izmaksas nokritušās par 39%, saules enerģijas - par 47%, bet hidroenerģijas - palikušas tikpat kā nemainīgas.1 European Technology & Innovation Platform on Wind Energy prognozē, ka krasta vēja enerģijas izmaksas nākamajos 10 gados kritīsies vēl par 28%, salīdzinot ar 2020. gada izlīdzinātajām elektroenerģijas cenām.2 Tā kā ne visās valstīs saulaino dienu skaits ir pietiekams saules enerģijas efektīvai izmantošanai un jaunu hidroelektrostaciju izbūves dēļ mākslīgi jāizmaina apkārtējā vide, vēja enerģijas izmantošana ir kļuvusi par daudzu pasaules valstu prioritāti.
Putnu un sikspārņu aizsardzība augstā līmenī
Pateicoties tehnoloģijām, apkārtējā vide tiek pasargāta arvien labāk. Vēja parku projektu izstrāde un būvniecība ietver vides novērtējumu, kurā tiek veikts arī putnu un sikspārņu monitorings. Vēja parka atrašanās vietai jāatrodas prom no putnu galvenajiem migrācijas ceļiem, barošanās, ligzdošanas un vairošanās vietām. Zinātnieki un ornitologi pastāvīgi veic pētījumus, lai uzlabotu putnu un sikspārņu aizsardzību vēja parku teritorijās. Lai novērstu sadursmes ar vēja ģeneratoriem, tiek izmantotas kameras, radari, GPS un arvien populārāka kļūst metode, kurā rotora lāpstiņas tiek nokrāsotas un izgaismotas. Vēl bieži tiek izmantoti akustiskie sikspārņu atbaidītāji un ultraskaņas ģeneratori, kas izdala sikspārņiem nepatīkamu augstas frekvences skaņu, tādā veidā atbaidot sikspārņus no tuvošanās vēja parkam.
Vēja turbīnas neradīs atkritumus – tās būs iespējams pārstrādāt pilnībā
Vēja elektrostaciju vidējais darbības ilgums ir 30 gadi, tādēļ ilgstoši ir bijis aktuāls jautājums, ko ar vēja ģeneratoriem darīt pēc tam. Šobrīd jautājums ir teju atrisināts – jau ir iespējams pārstrādāt 85 - 90% demontēto vēja turbīnu detaļu.3 Lielākos izaicinājumus līdz šim sagādājusi lāpstiņu pārstrāde, bet ir noticis būtisks pavērsiens Dānijas vadošajā enerģētikas kompānijā “Vestas”, kur atklāta inovatīva metode, kā ķīmiski pārstrādāt lāpstiņu materiālus, lai varētu veikt atkārtotu to izmantošanu jaunu turbīnu lāpstiņu ražošanā.4 Arī vēja enerģijas nozare kopumā plāno pilnībā ieviest aprites ekonomikas principus, iestrādājot regulējumu ES valstu likumdošanās, kas paredzētu 100% vēja turbīnu daļu pārstrādi pēc to dzīves cikla beigām, aizliedzot daļu noglabāšanu atkritumu poligonos. Neskatoties uz to, ka šobrīd tehnoloģiju attīstība ir atrisinājusi atkritumu jautājumu, arī iepriekš ir izmantots videi draudzīgs ceļš un rasti radoši risinājumi. Nīderlandes pilsētā Roterdamā 2007.gadā tika atvērts “Wikado” bērnu rotaļu laukums, kurā atrakcijas izveidotas no vēja turbīnu lāpstiņām.5
Vēja ģenerators – klusais un draudzīgais “kaimiņš”
Apsvērumi, kas būtu jāņem vērā pirms 10 un 20 gadiem, šobrīd kļuvuši maznozīmīgi. Digitalizācija un modernās tehnoloģijas mūsdienās ļauj vēja parkus programmēt tā, ka pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, konkrēta saules staru krišanas leņķa, vēja elektrostaciju darbība tiek apturēta, lai neradītu noēnojumu uz tuvējām mājām. Tehnoloģijas mūsdienās piedāvā risinājumus gan apēnojumam, gan aviācijas aizsarggaismu un trokšņu līmeņu mazināšanai. Nesen noslēdzies Somijas valdības pasūtītais pētījums pierādīja, ka infraskaņas līmenis vēja parku teritorijās vidēji atbilst infraskaņas līmenim parastā pilsētas vidē 6, līdz ar to parādās tehnoloģiju attīstības sasniegtie rezultāti – vēja ģeneratori paliek apkārtējiem iedzīvotājiem arvien draudzīgāki.
No vēja līdz ūdeņradim un vēl tālāk
Elektroenerģija ir tikai pirmais solis ceļā uz neskaitāmiem dabai draudzīgiem risinājumiem, ko varam aizsākt ar vēju. Vēja enerģijas izmantošanas tehnoloģijas tieši un netieši aizstāj dabai kaitīgās, CO2 radošās tehnoloģijas. Tiešais veids – elektroenerģijas ieguve bez fosilo kurināmo dedzināšanas, netiešais veids – elektroenerģijas izmantošana siltumenerģijas ražošanai, industriālo procesu nodrošināšanai vai transportlīdzekļu aizstāšanai ar videi draudzīgākiem, piemēram, ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem. Ūdeņraža iegūšana tehnoloģiski nevar pastāvēt bez elektrības izmantošanas - lai saražotu ūdeņradi, elektrolīzes procesā nepieciešams patērēt elektroenerģiju un vēja enerģijas izmantošana ir efektīvākā metode. Apvienojot šīs abas videi draudzīgās un uz ilgtspējīgu attīstību vērstās tehnoloģijas, iespējams sasniegt ilgtermiņa dabas aizsardzības mērķus.
“Pēdējās desmitgadēs vēja enerģijas joma ir ievērojami attīstījusies. Ja pirms desmit gadiem Dānija bija vienīgā valsts pasaulē, kura no vēja enerģijas ieguva vairāk nekā 20% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, un tikai trīs valstis kopumā pārsniedza 10% slieksni, tad šobrīd šādu slieksni pārsniedz vairāk nekā 20 pasaules valstis. Pateicoties tehnoloģiju uzlabojumiem, vēja enerģijas izmantošana spēj gan nodrošināt zaļās enerģijas ražošanu un veicināt dabas aizsardzību, gan draudzīgi pastāvēt līdzās dabai un cilvēkam, neatstājot negatīvas sekas. Priecājamies par to, ka mums ir lieliska iespēja atrisināt globālas problēmas ar kaut ko tik pieejamu kā vējš,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.
1 IRENA “Renewable Power generation costs in 2019”
2 https://etipwind.eu/files/reports/Flagship/fit-for-55/ETIPWind-Flagship-report-Fit-for-55-set-for-2050.pdf
3 https://windeurope.org/intelligence-platform/product/decommissioning-of-onshore-wind-turbines/
4 https://www.reuters.com/business/sustainable-business/end-wind-power-waste-vestas-unveils-blade-recycling-technology-2021-05-17/
5 https://inhabitat.com/wikado-playground-is-built-from-recycled-wind-turbine-blades-in-the-netherlands/
6 https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/162329/VNTEAS_2020_34.pdf
