DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: Latvijas aktuālie ārpolitiskie mērķi veicinās valsts atpazīstamību un politisko svaru pasaulē

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

11. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Saeimas frakciju vadītājiem, lai saskaņotu svarīgākos darbus valsts ārpolitisko mērķu tālākā virzīšanā.

Valsts prezidents uzrunāja parlamenta pārstāvjus par Trīs jūru iniciatīvu (TJI), kur uz kārtējo samitu jūlija sākumā Bulgārijā ieradīsies tās dalībvalstu līderi. E. Levits uzsvēra, ka Latvijas dalībai iniciatīvā ir būtiska loma valsts politiskā un ekonomiskā svara vairošanai, tāpat tas ir labs instruments Latvijas atpazīstamības veicināšanai un investīciju piesaistei.

Jāpiebilst, ka TJI ir reģiona valstu prezidentu ierosināta ekonomiskas sadarbības platforma, kas dibināta 2016. gada 25. augustā pirmajā TJI samitā Horvātijā. TJI veido 12 Eiropas Savienības (ES) valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru: Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija.

Iniciatīvai ir nozīmīga loma Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu sadarbības stiprināšanā. Iniciatīva ir veidota, lai attīstītu nozīmīgus fiziskās infrastruktūras projektus un mazinātu ES ziemeļu–dienvidu reģionā esošās savienojamības plaisas enerģētikas, transporta un digitālās komunikācijas sektoros.

TJI ir potenciāls stiprināt reģiona drošību, veicināt ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, kā arī ES līmeņa kohēziju un transatlantiskās sadarbības saites. Par stratēģiski nozīmīgu uzskatāma pastāvīga TJI partneru – ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas – līdzdalība TJI.

Valsts prezidents ar Saeimas pārstāvjiem apspriedās arī par uzdevumiem, kas svarīgi Latvijas kandidatūras sekmīgai īstenošanai uz ANO Drošības padomes locekļa vietu 2026.–2027. gadam. E. Levits uzsvēra: “Latvijas atpazīstamībai šī kandidatūra ir vienreizēja iespēja pastāstīt daudzām pasaules valstīm, kur Latvija ir, par mūsu valsti, kā arī veicināt politisko svaru tur, kur jau esam labi zināmi.”

Tāpat tika pārrunāta Latvijas gaidāmā prezidentūra Eiropas Padomē 2023. gadā, kā arī apspriesti aktuālākie Valsts prezidenta rosinājumi likumdošanas jomā.

Sarunā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Saeimas sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs, Saeimas frakcijas KPV LV priekšsēdētājs Māris Možvillo, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis, Saeimas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” Juris Pūce un Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Judins.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU