Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apstrādes rūpniecībā, kas ir lielākā rūpniecības nozare Latvijā, reģistrēts pieaugums par 20,3% pret pērnā gada aprīli, kamēr ieguves rūpniecībā saražotie apjomi sasniedza 15% pieaugumu, bet saražotie elektroenerģijas un gāzes apjomi palielinājušies par 23,1%.
Augsti pieauguma tempi pret pērnā gada aprīli vērojami gandrīz visās apstrādes rūpniecības preču grupās: būvmateriālu saražotajos apjomos (+31,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+24,3%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā pieaugums par 34,0%, kā arī mēbeļu ražošanas pieaugums sasniedz 40,6%. Saražotās pārtikas un dzērienu pieaugumu apjomi pieauguši attiecīgi par 7,3% un 22,6%. Ievērojams pieaugums arī tekstilizstrādājumu (+50,1) un apģērbu (+28%) saražotajos apjomos. Papīra un poligrāfijas nozarēs pieaugumi attiecīgi 10,2% un 26,5%. Arī ķīmiskās vielas un to produktu ražošana palielinājusies par 17,9%. Vienīgā preču grupa, kas uzrādījusi saražoto apjumu kritumu, ir elektrisko iekārtu ražošana (-4,5%), ko noteica pērnā gada augstā bāze, kad šī preču grupa uzrādīja ražošanas pieaugumu tempu, kamēr pārējās preču grupās bija vērojams ievērojams saražoto apjomu samazinājums.
Aprīlī kokrūpniecības nozare uzrādīja saražoto apjomu pieaugumu par 20,4% pret 2020. gada aprīli un 7,1% pieaugumu pret šā gada martu. Maija mēnesī kokrūpniecības nozarē, kā arī citās nozarēs, nestabilu situāciju radījis izejvielu cenu kāpums, kā arī bažas par turpmāko situācijas attīstību tirdzniecībā ar Baltkrieviju, no kuras tiek ievesta nozīmīga daļa no Latvijai nepieciešamajām izejvielām kokrūpniecībai un citām nozarēm, kas, iespējams, atspoguļosies turpmāko mēnešu datos.
Enerģētikas nozarē aprīlī ļoti augsts saražotās elektroenerģijas pieauguma apjoms pret 2020. gada martu, kas sasniedza 68,1%. To ietekmēja krasas laikapstākļu atšķirības šā un pērnā gada aprīļa mēnešos. Šā gada aprīlī ūdens caurplūdes līmeņi hidroelektrostacijās bijuši augsti nokrišņu daudzuma un kūstošā sniega dēļ, ko nevarēja novērot pērn. Koģenerācijas stacijās saražotie elektroenerģijas apjomi samazinājušies par 15,1% pret pērnā gada aprīli. Jāpiemin, ka janvārī-martā ražošanas pieauguma tempi koģenerācijas stacijās sasniedza 60-90% pret attiecīgo periodu 2020. gadā. Turpretī vēja ģenerētās elektroenerģijas apjomi palika nemainīgi pērnā gada aprīļa līmenī.
Pirmajos četros šā gada mēnešos rūpniecības pieaugums sasniedzis 7,9% pret 2020. gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecība četros mēnešos uzrādījusi 7,5% pieaugumu, ieguves rūpniecība uzrādīja 5,4% pieaugumu un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares izlaide palielinājās par 10,2%. Jāatzīmē, ka pērnā gada pirmie četri mēneši iekļāva krasu situācijas pasliktināšanos pandēmijas ietekmē, taču šā gada četru mēnešu datos atspoguļojas 2020. gada zemā bāze, kā arī situācijas uzlabošanās rūpniecībā, atkopjoties no pandēmijas radītajām sekām. Līdzīga situācija saglabāsies arī turpmāko mēnešu datos.
Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada aprīlī un maijā ir sasniedzis pirms-pandēmijas rādītāju līmeni, ko ietekmējusi rūpnieku sagaidāmā ražošanas aktivitāte, sagaidāmās pārdošanas cenas, kā arī nodarbinātības tendences. Arī ES kopējais ekonomiskā sentimenta indekss maijā uzrādīja ļoti augstus rādītāju līmeņus, kas paaugstinās ES pieprasījumu pēc rūpniecības izejvielām arī no Latvijas.
Pērnā gada zemā bāze ietekmēs datus arī turpmākajos mēnešos līdz pat novembra mēnesim, kad pērnajā gadā tika uzrādīts pirmais rūpniecības izlaides pieaugums pēc deviņu mēnešu ilgas stagnācijas pandēmijas iespaidā. Tajā pašā laikā Latvijas un pasaules ekonomisko procesu attīstība liecina par turpmāku apstrādes rūpniecības izaugsmi.
