DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Nulles piesārņojums: lielākā daļa Eiropas peldūdeņu atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem

Vakar publicētais ikgadējais ziņojums par peldūdeņiem liecina, ka 2020. gadā gandrīz 83 % Eiropas peldvietu atbilda visstingrākajiem Eiropas Savienības ūdens kvalitātes standartiem, proti, to ūdens kvalitāte bija izcila. Jaunākais novērtējums, ko sadarbībā ar Eiropas Komisiju sagatavojusi Eiropas Vides aģentūra (EVA), ir balstīts uz 2020. gadā veikto 22 276 peldvietu monitoringu visā Eiropā. Tās ir ES dalībvalstu, Albānijas un Šveices peldvietas, kas monitorētas 2020. gadā.

To piekrastes un iekšzemes peldvietu īpatsvars, kuru ūdeņu kvalitāte vērtējama kā izcila, pēdējos gados ir stabilizējies ap 85 %, un 2020. gadā tas visā Eiropā bija 82,8 %. 2020. gadā minimālie pietiekamas ūdens kvalitātes standarti bija izpildīti 93 % no monitorētajām vietām, un piecās valstīs — Kiprā, Austrijā, Grieķijā, Maltā un Horvātijā — 95 % vai vairāk peldūdeņu bija izcilas kvalitātes.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs“Peldūdeņu kvalitāte Eiropā joprojām ir augsta, un tā ir laba ziņa Eiropas iedzīvotājiem, kuri šovasar dosies uz pludmalēm un peldvietām. Par to jāpateicas vairāk nekā 40 gadu ilgajai Peldvietu ūdens direktīvas īstenošanai, rūpīgam speciālistu darbam un sadarbībai. Maijā pieņemtais Nulles piesārņojuma rīcības plāns palīdzēs ūdeņus aizvien uzturēt veselīgus un drošus, bet mūsu jūras un upes — tīras.”

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Breininkss: “Četrus gadu desmitus ir strādāts pie tā, lai piesārņojumu nepieļautu un mazinātu, un Eiropas peldūdeņu kvalitāte ir pastāvīgi augsta. ES tiesību akti ne vien palīdzējuši paaugstināt vispārējo kvalitāti, bet arī noskaidrot, kur vajadzīgi īpaši pasākumi.”

Divas trešdaļas peldvietu atrodas Eiropas piekrastēs. Šis novērtējums ir laba norāde par to, kur peldūdeņu kvalitāte ir visaugstākā. Vairāku peldvietu ūdeņu kvalitāti pašreizējā novērtējumā nebija iespējams klasificēt, jo pandēmijas ierobežojumu dēļ netika savākts pietiekams paraugu skaits.

2020. gadā 296 jeb 1,3 % Eiropas peldvietu ūdeņu kvalitāte bija slikta. Lai gan sliktas kvalitātes peldūdeņu īpatsvars kopš 2013. gada ir nedaudz samazinājies, problēmas joprojām pastāv, it sevišķi piesārņojuma avotu novērtēšanā un integrētu ūdens resursu apsaimniekošanas pasākumu ieviešanā. Peldvietās, kurās ir grūti noteikt piesārņojuma izcelsmi vai cēloņus, jāveic īpaši pētījumi par piesārņojuma avotiem.

Saskaņā ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu un Biodaudzveidības stratēģiju Komisija nesen sāka Peldvietu ūdens direktīvas izskatīšanu. Mērķis ir novērtēt, vai pašreizējie noteikumi joprojām der mērķim aizsargāt sabiedrības veselību un uzlabot ūdens kvalitāti vai tomēr esošais regulatīvais satvars jāuzlabo, īpaši — pievēršoties jauniem parametriem. Šā procesa ietvaros Komisija drīzumā sāks saziņu ar ieinteresēto personu aprindām, izmantojot tiešsaistes sabiedrisko apspriešanu.

Šā gada ziņojuma secinājumi tiks izklāstīti 2. jūnija sesijā ES Zaļajā nedēļā(link is external), kas šogad veltīta nulles piesārņojumam. Līdzās šā gada ziņojumam par peldūdeņiem EVA ir publiskojusi arī atjauninātu interaktīvo karti, kurā redzams katras peldvietas ūdens kvalitātes novērtējums. Var iepazīties arī ar jaunākajiem ziņojumiem par katru valsti un uzzināt vairāk par direktīvas īstenošanu dažādās valstīs.

Konteksts

Eiropas peldūdeņu kvalitāte pēdējo 40 gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties arī ES Peldvietu ūdens direktīvai. Ar direktīvu ieviestais rezultatīvais monitorings un pārvaldība līdz ar citiem ES vides tiesību aktiem, piemēram, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu (1991), ir vainagojies ar to, ka peldūdeņos nonāk labu tiesu mazāk neattīrītu vai tikai daļēji attīrītu komunālo un rūpniecisko notekūdeņu. Tā iespaidā aizvien lielākā skaitā peldvietu piesārņojums ir mazinājusies, bet ūdens kvalitāte — ievērojami pieaugusi. Pašlaik notiekošajā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanā tiek vērtēts, kā visā ES varētu iedarbīgāk konsekventi novērst notekūdeņu pārplūdes, jo īpaši klimata pārmaiņu ietekmes kontekstā.

Visas ES dalībvalstis, kā arī Albānija un Šveice, peldvietas monitorē atbilstoši ES Peldvietu ūdens direktīvas noteikumiem.

Šajā tiesību aktā ir norādīts, vai atkarībā no konstatētā fekālo baktēriju daudzuma peldūdeņu kvalitāte klasificējama kā izcila, laba, pietiekama vai zema. Ja ūdens ir klasificēts kā zemas kvalitātes, ES dalībvalstīm jāveic noteikti pasākumi, piemēram, peldēšanās jāaizliedz vai jāiesaka nepeldēties, jāinformē sabiedrība un jāveic piemēroti korektīvi pasākumi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU