DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas
1
1

Stratēģiskā diskusijā “Bērni 2025” iezīmē jaunus izaicinājumus bērnu tiesību aizsardzības jomā

Otrdien, 1. jūnijā, norisinājās Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītā tiešsaistes stratēģiskā diskusija "Bērni 2025", ko organizēja Tieslietu un Labklājības ministrija. Diskusijā sniegtas vērtīgas atziņas par nozīmīgām bērnu tiesību aizsardzības tēmām - bāriņtiesu reformu, bērnu labāko interešu principa iedzīvināšanu Latvijas tiesību piemērošanas praksē, bērnu administratīvās atbildības koncepta maiņu un Bērnu mājas projekta īstenošanu.  

Diskusijas dalībnieki atzina, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēma šobrīd atrodas strauju pārmaiņu procesā. Šis pārmaiņu process noris dažādās formās, un tajā liela loma ir gan Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem, gan speciālistu profesionālajam sniegumam darba grupās, kur tiek izstrādāti politikas attīstības dokumenti un tiesību aktu projekti, gan sarunu forumiem un tajos paustajiem viedokļiem. Diskusiju gaitā tika atzīts, ka pārmaiņu process ir ne tikai jāvada, bet arī jāvērtē tā rezultāti. Tāpat arī tiks secināts, ka ieviestās un plānotās izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir tikai sākums efektīvai bērnu tiesību aizsardzībai. 

Diskusijas dalībnieki aicināja aktīvāk un ar šodienas situācijai atbilstošām metodēm ieviest Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas principus. Piemēram, panākot profesionālu izpratni par bērna labāko interešu principa īstenošanu praksē, ir iespējams vienlaikus panākt izmaiņas dažādās tiesību piemērošanas jomās – gan definējot bāriņtiesu jaunās funkcijas un uzdevumus, gan ieviešot izmaiņas bērnu administratīvās atbildības jomā, kā arī izveidojot Bērna mājas projektu, lai ar bērniem, kas izdarījuši likuma pārkāpumus vai cietuši no tiem, strādātu bērniem labvēlīgā vidē un novērstu atkārtotu traumatisku pieredzi saskaroties ar tiesību aizsardzības sistēmas formālo pusi. Visi diskusijas dalībnieki atbalstīja Bērna mājas projekta ideju, kā arī pēc iespējas drīzāk tā ieviešanu praksē. 

Diskusijas dalībnieku ziņojumos tik norādīts, ka ir vāja gan speciālistu, gan kopumā sabiedrības izpratne par bērnu tiesību aizsardzības principiem un tiesību normu praktisko piemērošanu. Tāpēc būtu nepieciešams veidot bērnu tiesību izpratni sākot no pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, kā arī bērnu tiesību apguvi ieviest augstskolu programmās topošajiem speciālistiem. Foruma dalībnieki uzsvēra, ka būtiska nozīme ir skolotāju zināšanām par bērnu tiesību jautājumiem, jo viņi ir tie, kas bērniem māca gan atbildību, gan likuma ierobežojumus. Vienlaikus tika atzīts, ka ir pienācis laiks apsvērt pat atsevišķas profesijas - bērnu tiesību speciālists - ieviešanu. Tie būtu augstas raudzes profesionāļi, kas celtu šīs profesijas prestižu, strādājot pašvaldību, valsts un nevalstiskajās institūcijās.  

Bērnu administratīvās atbildības jautājumi ir tikuši aktualizēti jau no 2015. gada. Virknē Eiropas valstu šīs sistēmas jau ir pārskatītas, ieviešot jaunas efektīvas pieejas, kas balstītas bērna vajadzību vērtēšanā un piepildīšanā, nevis vainīgo meklēšanā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka laimīgi bērni likumpārkāpumus neizdara, bet bērna izdarīts likuma pārkāpums ir uzskatāms par signālu, ka bērnam neklājas labi. Šādā situācijā bērns jau ir sodīts ar to, kas ar viņu noticis, tāpēc nav pamata sodīt viņu vēlreiz un ticēt, ka ar šādu negatīvu metodi varēs panākt pozitīvu rezultātu. Ja bērns izdara pārkāpumus, svarīgs ir darbs ar visu ģimeni un atbalsts. Bērns nav jāsoda, bet jāveido viņa pieredzē atbildīgas uzvedības modeļi, kā arī jāsniedz atbalsts atkarību, sadzīves, vardarbības un citos gadījumos. 

Saprotams, ka vislielākā loma bērnu tiesību aizsardzībā ir to institūciju profesionālajam sniegumam, kas atrodas bērna dzīves vietā. Pirmkārt, tās ir izglītības iestādes, bet liela loma ir arī citām institūcijām – sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām. Diskusijas dalībnieki atzina, ka bāriņtiesas atrodas liela izaicinājuma priekšā gan kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, gan pārmaiņu procesu attiecībā uz bāriņtiesu jauno institucionālo modeli un izmaiņām funkcijās. Diskusijas gaitā tika uzsvērts, ka pārmaiņu laiks bāriņtiesās būs saistīts ar šo institūciju funkciju koncentrēšanu tieši uz bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem konkrētās pašvaldības teritorijā un arī ar nosaukuma maiņu. Diskusijas dalībnieki pauda nostāju, ka nākotnē bāriņtiesām ir jāstrādā kā bērnu un ģimenes lietu profesionāļiem, atbalsta un aizsardzības centriem, tai skaitā - jāsniedz profesionāls atbalsts bērnu vecākiem un ģimenēm, kurās aug bērni. Bāriņtiesu uzdevums nav izšķirt strīdu, bet gan atrisināt konkrēto situāciju, tāpēc tiesas nosaukums nav atbilstošs funkcijām. Svarīgs ir bāriņtiesu un ar bērniem strādājošo speciālistu prestižs, kvalifikācija, profesionālā pilnveide, bet īpaši svarīgi ir bērnu tiesības kā caurvijošu studiju kursu apgūt nozaru speciālistiem jau akadēmisko zināšanu līmenī. 

Diskusijas ierakstu iespējams aplūkot Tieslietu ministrijas mājaslapā. 

Diskusijā piedalījās Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un labklājības ministre Ramona Petraviča, Tiesībsargs Juris Jansons, Ģenerālprokurors Juris Stukāns, Valsts kontrolieris Rolands Irklis, citas vadošās amatpersonas un nozaru speciālisti. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU