Ekonomikas ministrijas pārziņā ir atbalsta pasākumu izstrāde energoefektivitātes uzlabošanai ēku sektorā, uzņēmējdarbībā un elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai. Šo pasākumu īstenošanai no AF plānots finansējums gandrīz 300 milj. eiro apmērā.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Vitenbergs:“Tuvākajos gados atbalsts energoefektivitātes pasākumiem kopumā sastādīs gandrīz 600 milj. eiro, kas būs gan no Atveseļošanās fonda, gan Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Papildu atbalsts plānots arī īres māju būvniecībai gandrīz 43 milj. eiro apjomā un sociālo mājokļu atjaunošanai vai būvniecībai vairāk kā 50 milj. eiro apmērā.
Jauns atbalsts no Atveseļošanās fonda līdzekļiem daudzdzīvokļu māju atjaunošanai varētu būt pieejams jau šā gada otrajā pusē, nākamgad pakāpeniski plānots uzsākt arī citu atbalsta programmu īstenošanu. Papildus tam, tiek strādāts pie vēl vienas jaunas atbalsta programmas daudzdzīvokļu māju remontiem un to teritoriju (pagalmu) labiekārtošanai, kas arī būs pieejama jau tuvāko mēnešu laikā. Savukārt jau 27.maijā Altum sāks pieņemt pieteikumus atbalsta sniegšanai privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai.”
Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie attiecīgo Atveseļošanās fonda atbalsta programmu izstrādes un līdz 2026. gadam paredz sniegt atbalstu sekojošiem pasākumiem:
- Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekiem būs pieejams kombinētais finanšu instruments ar granta elementu kopumā 57,28 milj. eiro apmērā;
- Valsts ēku ar kultūras funkciju energoefektivitātes paaugstināšanai, viedai energovadībai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai paredzēts piešķirt grantus 23,96 milj. eiro apmērā;
- Energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, veicinot viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos, tai skaitā, sekmējot jaunu ar klimata mērķu sasniegšanu saistītu produktu un tehnoloģiju izstrādi uzņēmumiem būs pieejami granti, kā arī kombinētie finanšu instrumenti vairāk kā 120 milj. eiro apmērā;
· Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai, lai veicinātu ilgtspējīgi saražotas elektroenerģijas pieaugumu un patēriņu izmaksu ziņā visefektīvākajos veidos, paredzēts atbalsts 80 milj. eiro apmērā.
AF plāna klimata komponentes pamatā ir 2019. gadā apstiprinātais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns un galvenie reformu un investīciju virzieni paredz SEG emisiju mazināšanu transporta sektorā, energoefektivitātes paaugstināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Kā zināms, Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums AF ietvaros Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas ietver četrus darbības virzienus – klimata pārmaiņas, uzņēmumu digitalizāciju, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu un ekonomikas transformāciju un produktivitāti, uzņēmējdarbības atbalstam kopumā paredzot vismaz 450 miljonus eiro.
AF ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Fonda mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Latvijas AF plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.
Atveseļošanas fonda plānu iespējams skatīt šeit.
