Uzsākot jauno darba cēlienu, Ētikas padomes locekļi atzinīgi vērtēja otrā biedrības darbības gada rezultātus un līdzšinējā Ētikas padomes priekšsēdētāja Andra Ķēniņa un priekšsēdētāja vietnieces Skaidrītes Lasmanes darbu. Kā jau iepriekš vēstīts, Ētikas padomei uzsākot trešo darbības gadu, tai pievienojušies divi jauni locekļi – Andris Saulītis (kandidātu izvirzīja VSIA “Latvijas Televīzija”) un Aivars Pastalnieks (izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA”). Papildus jaunievēlētajiem locekļiem, padomes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniecei Ētikas padomē turpinās darboties Guntars Līcis (izvirzīja AS "Latvijas Mediji"), Daiga Sproģe (izvirzīja AS "DELFI"), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA "Novadu ziņas”), un Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija).
Ētikas padomes trešā darbības gada atklāšanas sēdē tika izskatīta politisko partiju apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” sūdzība par “Latvijas Radio 1” raidījumā “Labrīt” ietverto sižetu “Partijas sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām”. Tās iesniedzējs uzskatījis, ka sižeta veidošanā netika ievērota objektivitāte un neitralitāte, tādējādi pārkāpjot Biedrības Ētikas kodeksa principus. Izvērtējot iesniegto sūdzību un “Latvijas Radio” sniegto skaidrojumu, Ētikas padome nesaskata pārkāpumus konkrētā sižeta un raidījuma “Labrīt” veidošanā, bet gan novērtē to kā profesionālu žurnālista darbu, kurā iekļauts uz faktiem balstīts vairāku partiju vērtējums. Bagātīgas valodas lietojums mediju raidījumos, tostarp raidījumā “Labrīt”, ir atbalstāms, nevis mazināms, turklāt jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, ka attiecībā uz politiķiem un to varas pozīcijām žurnālistu un sabiedrības kritikas robežas ir plašākas. Ētikas padome norāda, ka kāda konkrēta politiskā spēka kritika pati par sevi nevar tikt uzskatīta par ētikas pārkāpumu tikai tamdēļ, ka tā ir kritizējamai pusei nepatīkama. Vienlaikus ir jāņem vērā fakts, ka žurnālists sižetā aplūkotās partiju apvienības pārstāvjiem deva iespēju izteikties, un žurnālista izdarītie secinājumi pamatā balstās tieši partijas pārstāvja paustajos apsvērumos.
Tāpat Ētikas padome izskatījusi “Latvijas Televīzijas” raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītāja Gunta Bojāra iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt viņa veidoto raidījumu par antivielām pret Covid-19. Ievērojot lielo viedokļu polarizāciju par konkrētā raidījuma saturu, Guntis Bojārs lūdzis Ētikas padomes viedokli par žurnālista tiesībām sabiedrības interesēs veikt testus, kuriem nav zinātniskas bāzes. Izvērtējot raidījuma vadītāja iesniegumu un konkrētā raidījuma saturu, Ētikas padome ir konstatējusi Biedrības Ētikas kodeksa 4.1.punktā nostiprinātā godprātības principa pārkāpumu, kurā noteikts, ka nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.
Ētikas padome norāda – žurnālistiem ir pienākums pētīt, kādas problēmas pastāv sabiedrībā, tomēr, nepastāvot pietiekamai zinātniskai bāzei zinātniskas izpētes veikšanai, žurnālistiem ir jāaprobežojas ar tādu žurnālistisku jautājuma izpēti, kas nedod pamatu izdarīt zinātniskus secinājumus, bet iegūt un apzināt padziļinātai jautājuma izpētei un diskusijai nepieciešamos argumentus un apsvērumus. Veicot sasteigtu izpēti, kurai iztrūkst zinātniskās bāzes, var tikt pieļautas atšķirīgas izpētes pieejas, kas nesekmē pārliecinošu un viennozīmīgi vērtējamu izpētes rezultātu. Konkrētajā raidījumā novērojamas dažādas žurnālistiskās izpētes un datu vākšanas un analīzes metodes, kas neļauj izdarīt raidījumā sniegtos secinājumus, piemēram, daudzfaktoru statistika, selektīvā izlase (selection bias), avotu un iegūto izpētes rezultātu nepamatota prioritizēšana, u.c., kas tiek izmantotas nekonsekventi, tādējādi nesasniedzot mērķi izpētes laikā tuvoties patiesībai. Tajā pašā laikā raidījumā nav veikts randomizēti kontrolēts eksperiments (randomized controlled experiment) , kas ir vienīgā metode, lai noteiktu cēloņsakarību, un vienīgā metode, kas nosaka zāļu un vakcīnu iedarbību. Šādus eksperimentus noteiktā kapacitātē var un nepieciešams veikt arī žurnālistiem, bet jebkuras izpētes gadījumā ir stingri jāietur konsekvence datu vākšanas un analīzes laikā, bet secinājumu vispārināšanā ir jāievēro ētikas pamatprincipi, tai skaitā, nepieļaujot maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējumu publicēšanu.
Konkrētajā gadījumā izšķiroša nozīme ir tieši profesionālās mediju prakses vērtējumam. Proti, lai arī raidījumā šķetinātais ideoloģiskais jautājums par vakcinācijas procesa organizēšanā neatbildētiem un sabiedrības interesi raisošiem jautājumiem ir nozīmīgs un tā padziļināta izpēte ir atbalstāma, no profesionālās ētikas viedokļa ir svarīgi izvērtēt raidījuma veidotāju spēju veikt kvalitatīvu zinātnisku izpēti, lai secinājumus balstītu pārbaudītā un zinātniski pamatotā analīzē, nevis secinājumos, kas tiek iegūti no fragmentāras, zinātniski nepārliecinošas un pretrunīgas informācijas. Ētikas padome uzsver, ka nav pieļaujama atbildības novelšana par neprofesionālas mediju prakses īstenošanu uz trešajām personām, kurām it kā būtu jāatspēko izdarītie secinājumi, jo izpētes rezultāti un secinājumi visupirms kritiski jāizvērtē pašiem pētījuma veicējiem. Gadījumos, kad medijam nav pietiekami laika un finansiālie resursi, lai veiktu zinātniski pamatotu izpēti vai randomizēti kontrolētu eksperimentu, jāaprobežojas ar žurnālistisku izpēti, kas žurnālistiem dod iespēju apzināt pētāmajam jautājumam nozīmīgākos avotus, ļaujot raidījuma tematikā iesaistītajām pusēm pamatot konkrētajos avotos pieejamās informācijas pamatotību.
Atbildot uz iesniedzēja aicinājumu sniegt Ētikas padomes viedokli par žurnālistu tiesībām veikt testus, kas saistīti ar zāļu un vakcīnu iedarbību, Ētikas padome iesaka gadījumos, kad žurnālistiem ir nepieciešamība veikt šāda rakstura izpēti, vēl pirms pētījuma uzsākšanas piesaistīt neatkarīgu(s) zinātnisko(s) konsultantu(s), kuriem ir zināšanas un pieredze šādu pētījumu veikšanā, lai izvērtētu plānotos datu avotus un analīzes mērķi. Gadījumos, kad tiek izmeklēta zāļu vai vakcīnu iedarbība, bet netiek pielietota randomizēti kontrolēta eksperimenta metode, būtu jāizvairās no apzīmējuma “eksperiments” lietošanas, tā vietā lietojot “izmeklējums”, “izpēte” u. tml. apzīmējumus, lai neradītu iespaidu, ka paveiktais ir līdzvērtīgs tiem pētījumiem, kurus izvērtē par zāļu un vakcīnu drošību un efektivitāti atbildīgās institūcijas. Ētikas padome uzsver, ka pētījums, kas nav veikts ar pienācīgu rūpību, nodara lielāku kaitējumu žurnālistikas kopējai kvalitātei, mazina uzticēšanos profesionāliem medijiem un zinātniekiem, kā arī sociāli nozīmīgā vakcinācijas procesa organizēšanai lielākā mērā, nekā palielina sabiedrisko labumu.
Vienlaikus Ētikas padome ir saņēmusi sūdzību par TV3 raidījumu “Degpunktā”, kas veidots par traģisko notikumu Tukumā, kurā nopietnus apdegumus guva divi vīrieši. Sūdzības iesniedzēja ieskatā raidījumā tika izplatīta nepatiesa un faktos nebalstīta informācija. Lai gan šobrīd lieta vēl tiek izskatīta, Ētikas padome aicina žurnālistus sensitīvos gadījumos skaidri nošķirt izmeklēšanas versijas no jau apstiprinātiem faktiem un neizplatīt iespējamas versijas par noziegumu apgalvojumu formātā, jo tas tīši var maldināt sabiedrību.
