DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. maijā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Eiropas zaļais kurss: Komisija vēlas panākt pilnīgi tīru gaisu, ūdeni un augsni

Šodien Eiropas Komisija pieņēmusi ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu— vienu no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem, kas ir arī šā gada ES Zaļās nedēļas(link is external) galvenais temats. Tajā izklāstīts integrēts redzējums 2050. gadam — pasaule, kurā piesārņojums samazināts līdz līmenim, kas vairs nekaitē ne cilvēka veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām,   — un ceļvedis, kā to panākt. Plāns sasaista visas attiecīgās ES piesārņojuma apkarošanas un novēršanas rīcībpolitikas, īpašu uzsvaru liekot uz to, kā piesārņojuma problēmu risināt ar digitāliem līdzekļiem. Ir paredzēts izskatīt attiecīgos ES tiesību aktus, lai noskaidrotu, kādus aspektus ES tiesību akti vēl neaptver un kādos gadījumos šo juridisko saistību izpildei ir vajadzīga labāka īstenošana.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss“Zaļā kursa mērķis ir veidot veselīgu planētu itin visiem. Lai cilvēku un planētas labā panāktu no toksikantiem brīvu vidi, mums jārīkojas tagad. Šis plāns būs mūsu ceļvedis. Jaunas zaļās tehnoloģijas jau tagad var palīdzēt samazināt piesārņojumu un pavērt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Arī Eiropas centieniem ekonomiku atjaunot tīrāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku ir jāpalīdz sasniegt nulles piesārņojuma ieceri.”

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs“Vides piesārņojums negatīvi ietekmē veselību, it sevišķi vismazāk aizsargāto un sociāli atstumtāko iedzīvotāju grupu veselību, un ir arī viens no galvenajiem biodaudzveidības izzušanas virzītājspēkiem. Tas, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma globālajā cīņā pret piesārņojumu, šodien ir skaidrāks nekā jebkad agrāk. Ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu mēs radīsim veselīgu dzīves vidi Eiropas iedzīvotājiem, veicināsim noturīgu atveseļošanu un sekmēsim pāreju uz tīru, klimatneitrālu aprites ekonomiku.”

Lai ES virzītu uz 2050. gada mērķi panākt veselīgu planētu veseliem cilvēkiem, rīcības plānā ir noteikti svarīgi 2030. gada mērķrādītāji piesārņojuma samazināšanai tā rašanās vietā (samazinājums salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju), proti:

  • uzlabot gaisa kvalitāti tā, lai par 55 % samazinātu to priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu, ko izraisa gaisa piesārņojums;
  • uzlabot ūdens kvalitāti, par 50 % samazinot atkritumu un plastmasas drazas daudzumu jūrā, bet par 30 % — mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē;
  • uzlabot augsnes kvalitāti, par 50 % samazinot barības vielu zudumus un ķīmisko pesticīdu izmantojumu;
  • panākt, ka par 25 % sarūk to ES ekosistēmu daudzums, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību;
  • panākt, ka par 30 % mazāk cilvēku pastāvīgi traucē transporta troksnis;
  • ievērojami samazināt atkritumu rašanos, par 50 % — sadzīves atkritumu atliku daudzumu.

Plānā ir pieteiktas vairākas pamatiniciatīvas un pasākumi, kas paredz, piemēram,

  • gaisa kvalitātes standartus tuvāk pieskaņot jaunākajiem Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem;
  • izskatīt ūdens kvalitātes standartus (arī ES upju un jūru ūdens kvalitātes standartus);
  • mazināt augsnes piesārņojumu un veicināt atjaunošanu;
  • izskatīt lielāko daļu ES tiesību aktu atkritumu jomā, lai tos pielāgotu tīras un apritīgas ekonomikas principiem;
  • virzīties uz to, lai ražošanā un patēriņā radies piesārņojums sasniegtu nulli;
  • lai veicinātu nulles piesārņojumu it visos reģionos, nākt klajā ar ES reģionu zaļā snieguma rezultātu pārskatu;
  • mazināt nevienlīdzību veselības jomā, cenšoties labot to, ka neproporcionāli liels veselības kaitējuma slogs pašlaik gulstas uz vismazāk aizsargātajiem;
  • mazināt ES ārējā piesārņojuma pēdu, ierobežojot tādu produktu un atkritumu eksportu uz trešām valstīm, kuriem ir kaitīga un toksiska ietekme;
  • ieviest “dzīvās laboratorijas” zaļu digitālo risinājumu un vieda nulles piesārņojuma risinājumu meklēšanai;
  • konsolidēt ES nulles piesārņojuma zināšanu centrus un ieinteresētās personas pulcēt Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platformā;
  • kopā ar vides iestādēm un citām iestādēm stingrāk gādāt par nulles piesārņojuma realizēšanu.

Līdz ar pagājušajā gada Ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju šis rīcības plāns ES nulles piesārņojuma ieceri (ar mērķi panākt no toksikantiem brīvu vidi) realizē konkrētā rīcībā. Tas iet roku rokā ar ES klimatneitralitātes, veselības, biodaudzveidības un resursefektivitātes mērķiem un izvērš iniciatīvas enerģētikas, rūpniecības, mobilitātes, pārtikas, aprites ekonomikas un lauksaimniecības jomā. 

Šogad ES Zaļā nedēļa(link is external), kas ir lielākais ikgadējais vides rīcībpolitikas pasākums, 1.–4. jūnijā iedzīvotājiem visā ES dos iespēju apspriest nulles piesārņojumu no dažādām perspektīvām galvenajā Briseles konferencē, tiešsaistē un vairāk nekā 600 partnerpasākumos.

Konteksts

Piesārņojums ir lielākais daudzu garīgu un fizisku slimību un priekšlaicīgas nāves vidiskais cēlonis, jo īpaši bērniem, cilvēkiem ar noteiktām medicīniskām problēmām un veciem cilvēkiem. Cilvēki, kas dzīvo mazāk attīstītos apgabalos, bieži vien dzīvo netālu no kontaminētām vietām vai rajonos, kur ir ļoti liela satiksmes plūsma. No toksikantiem brīva vide ir arī biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzības priekšnoteikums, jo piesārņojums ir viens no galvenajiem biodaudzveidības izzušanas cēloņiem. Tas samazina ekosistēmu spēju nodrošināt tādus pakalpojumus kā oglekļa sekvestrēšana un gaisa un ūdens dekontaminēšana.

Kā konstatēts nesenā EVA ziņojumā par veselību un vidi, ES ik gadu vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu (arī no vēža) ir saistāmi ar gaisa piesārņojumu, savukārt 48 000 sirds išēmiskās slimības gadījumu, kā arī 6,5 miljoni hronisku miega traucējumu gadījumu — ar troksni, un abu veidu piesārņojums saistāms ar vēl citām slimībām.

ES jau izvirzījusi daudzus mērķrādītājus, kas saistīti ar piesārņojumu. Spēkā esošajos tiesību aktos par gaisu, ūdeni, jūru un troksni ir noteikti vides kvalitātes mērķi, un daudzi tiesību akti reglamentē piesārņojuma avotus. Turklāt, lai mums izdotos sasniegt izvirzītos biodaudzveidības mērķus, Komisija vairākus visaptverošus barības vielu zudumu un pesticīdu samazināšanas mērķrādītājus izvirzījusi stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU