Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 7,38 miljardus eiro – par 395,9 miljoniem eiro jeb 5,7 % vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,55 miljardus eiro (pieaugums par 282,5 milj. eiro jeb 8,6 %), bet importa – 3,83 miljardus eiro (palielinājums par 113,4 milj. eiro jeb 3 %).
Latvijas ārējā tirdzniecība
(miljonos eiro)
Dati par 2020. gada janvāri, februāri, martu un decembri precizēti.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 18 % lielāka, bet importa – par 8,5 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 3,7 %, bet importa vērtība par 4,6 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu:
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 64 milj. eiro jeb 35 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 43,7 milj. eiro jeb 24,3 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 26,1 milj. eiro jeb 24 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 24,8 milj. eiro jeb 26,3 %;
- minerālproduktu eksports lielāks par 21,7 milj. eiro jeb 47,5 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 59,1 milj. eiro jeb 21,6 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 25,1 milj. eiro jeb 23,8 %;
- koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 21 milj. eiro jeb 42,8 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 20,1 milj. eiro jeb 16,7 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 23,4 milj. eiro jeb 17,1 %.
Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2 % no importa kopapjoma), Vācija (11,6 %), Polija (10,7 %) un Igaunija (8,3 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 7,4 %, bet importā – 5,6 %.
Svarīgākie partneri Latvijas eksportā un importā 2021. gada martā
(procentos no kopapjoma)
2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,5 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 0,8 procentpunktiem.
Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2021. gada martā
(faktiskajās cenās)
|
Eksports |
Imports |
||||
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2020. g. martu |
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2020. g. martu |
|
Pavisam |
1 340,0 |
100 |
20,6 |
1 503,6 |
100 |
11,9 |
Eiropas Savienības valstis |
908,1 |
67,8 |
23,9 |
1 177,9 |
78,3 |
10,2 |
eirozonas valstis |
681,0 |
50,8 |
28,2 |
875,3 |
58,2 |
11,3 |
NVS valstis |
147,2 |
11,0 |
6,3 |
138,1 |
9,2 |
21,6 |
pārējās valstis |
284,7 |
21,2 |
18,9 |
187,6 |
12,5 |
15,9 |
2021. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
Latvijas ārējās tirdzniecības bilance
(preču eksporta un importa vērtības starpība, miljonos eiro)
Šā gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, preču imports no Apvienotās Karalistes samazinājies par 15,3 milj. eiro jeb 51,6 %. Samazinājums vērojams visās svarīgākajās ārējās tirdzniecības preču grupās. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, imports no Apvienotās Karalistes palielinājās par 3,8 milj. eiro jeb 35,7 % (pieaugums vērojams visās svarīgākajās preču grupās).
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 7,4 milj. eiro jeb 2,1 reizi. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports samazinājās, samazinoties alkoholisko šķidrumu, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas, eksportam par 1,9 milj. eiro jeb 28,2 %.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2021. gada martā
(faktiskajās cenās)
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
2020. g. martu |
2021. g. februāri |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
Pavisam |
1 340 009 |
100 |
20,6 |
17,4 |
21,0 |
246 800 |
18,4 |
35,1 |
13,7 |
33,3 |
|
141 088 |
10,5 |
21,4 |
4,2 |
1,7 |
|
81 964 |
6,1 |
29,7 |
22,8 |
17,4 |
|
64 324 |
4,8 |
20,9 |
21,3 |
39,0 |
|
62 687 |
4,7 |
41,7 |
94,8 |
97,5 |
|
62 281 |
4,6 |
47,8 |
2,5 |
51,0 |
|
59 481 |
4,4 |
5,7 |
32,4 |
8,9 |
|
50 078 |
3,7 |
8,2 |
14,1 |
28,7 |
|
46 554 |
3,5 |
14,5 |
30,7 |
28,0 |
|
44 048 |
3,3 |
-3,9 |
9,8 |
-8,5 |
Dzelzs un tērauda importa kāpumu 2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 11,1 milj. eiro jeb 47,5 %. Savukārt farmācijas produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja medikamentu importa kritums par 13,8 milj. eiro jeb 22,2 %.
Jauktu ķīmisko produktu importa kāpumu 2021. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, ietekmēja herbicīdu, augu pretdīgšanas līdzekļu un augšanas regulatoru importa pieaugums par 10,9 milj. eiro.
Svarīgākās preces Latvijas importā 2021. gada martā
(faktiskajās cenās)
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
2020. g. martu |
2021. g. februāri |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
Pavisam |
1 503 607 |
100 |
11,9 |
26,3 |
19,6 |
173 824 |
11,6 |
26,1 |
11,2 |
7,8 |
|
159 135 |
10,6 |
23,6 |
23,0 |
26,7 |
|
128 302 |
8,5 |
12,7 |
36,0 |
47,9 |
|
82 079 |
5,5 |
14,2 |
21,6 |
6,4 |
|
69 473 |
4,6 |
42,7 |
15,1 |
35,4 |
|
67 990 |
4,5 |
15,6 |
29,6 |
25,9 |
|
66 594 |
4,4 |
-8,0 |
19,9 |
20,0 |
|
61 407 |
4,1 |
45,2 |
67,2 |
46,4 |
|
48 230 |
3,2 |
40,9 |
2,8 reizes |
2,5 reizes |
|
37 612 |
2,5 |
1,2 |
27,2 |
19,9 |
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.