DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. maijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

LVM Ziemļlatgales reģiona mežā atklāts dižakmens cienīgs atradums

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdījumā esošajā meža masīvā Madonas puses kultūrvēstures entuziasti, saņemot ziņu no vietējiem iedzīvotājiem, LVM Ziemeļlatgales reģionā apsekojuši akmeni, kurš teju sasniedz dižakmens izmēru. Turklāt akmenī iegravētās zīmes liek domāt, ka tas savulaik, iespējams, bijis robežakmens vai pat ģeodēziskās uzmērīšanas punkts.

Diženo akmeni pastaigas laikā vispirms atklājusi tuvējo māju “Ozolsalas” saimniece Esmeralda Valere, kuras īpašums robežojas ar vietu LVM teritorijā, kurā atrodas akmens; un par to ziņojusi paziņām, kuri ir aizrautīgi kultūrvēstures pētnieki. Pēc sākotnējā uzmērījuma akmens sasniedz 9.22 kubikmetrus un vērtējams par dižakmens kandidātu. Latvijā par valsts nozīmes dabas pieminekļiem uzskatāmi dižakmeņi ar tilpumu virs 10 kubikmetriem, par vietējas nozīmes — virs 7 kubikmetriem. Kultūrvēstures entuziasti informāciju nodevuši arī vēsturniekiem un šīs jomas ekspertiem, lai veiktu akmens precīzākus uzmērīšanas darbus un tiktu dots profesionāls atzinums un papildu informācija par akmens kultūrvēsturisko nozīmi.

“Akmens konstatēts 2021. gadā atjaunojamās meža meliorācijas sistēmas “Dzeltsalas masīvs” teritorijā netālu no meliorācijas grāvja. Saimnieciskās darbības veikšanas laikā darbi akmens tuvumā tiks veikti saudzīgi un neskars akmenim piegulošo teritoriju, lai saglabātu tā dabisko, estētisko un kultūrvēsturisko vērtību,” norāda LVM Latgales reģiona Meža infrastruktūra vadītājs Māris Matisāns

Uz akmens iegravēti simboli

Akmens zīmīgs ne vien ar dižakmens cienīgu izmēru, bet arī ar to, ka uz viena tā stūra iegravētas zīmes O, P  un krusts, kas liek domāt, ka akmens varētu būt kalpojis kā ģeodēziskās uzmērīšanas punkts.

“Apskatot LVM GEO 20.-40. gadu karti, var redzēt, ka turpat netālu ir atzīmēts ģeodēziskais uzmērīšanas punkts un tuvējā apkārtnē neviena cita zīmīga uzkalniņa, kas savulaik kalpoja kā šādi punkti, nav. Tāpēc var pieņemt varbūtību, ka akmens varētu būt ģeodēziskais uzmērīšanas punkts vai robežakmens,” stāsta viens no kultūrvēstures entuziastu grupas dalībniekiem, kuri akmeni devušies apraudzīt, Aigars Krīgerts.

Šajā apkārtnē savulaik bijis Meirānu Mežmuižas parks un, iespējams, akmens bijis saistīts ar muižas īpašumu.

Kultūrvēstures entuziasti turpat netālu atraduši arī 1.10m x 1.25m lielu bedrīšakmeni. Bedrīšakmeņi aprakstīti kā visnoslēpumainākie kultakmeņi, kas atrodami gandrīz visur pasaulē. Tiek uzskatīts, ka šie akmeņi saistīti ar veļu kultu, vai arī akmeņos ticis atveidots zvaigžņu stāvoklis debesīs, tāpat tiek pieņemts, ka tie kalpojuši par upura vietām. Šis atrastais bedrīšakmens drīzāk uzskatāms par dabas veidojumu, kurā bedrītes radušās dabiskā veidā akmens īpatnējās struktūras dēļ un erozijas ceļā. Tomēr nevar arī noliegt, ka šis akmens savas īpatnējās formas un novietojuma pēc ticis izmantots arī kulta vajadzībām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU