Šis atlants nodrošina ātru un vieglu piekļuvi ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī savāktiem visaptverošiem datiem un zināšanām par demogrāfiju.
Tajā iekļauti Eurostat oficiālie statistikas dati un prognozes, jauni dati, ko, izmantojot augstu telpisko izšķirtspēju, ir ģenerējis JRC, kā arī tematiskā informācija, kas demogrāfiskās tendences sasaista ar konkrētām rīcībpolitikām.
Atlants palīdzēs uzlabot izpratni par demogrāfiskajām pārmaiņām un prognozēt to dinamiku. Tas ir interaktīvs rīks, ko var pielāgot un paplašināt atbilstoši dažādu rīcībpolitiku vajadzībām un izmantot tādu politiku veidošanai, kas veicina sociālo kohēziju un sniedz labumu visiem ES iedzīvotājiem. Labāk izprotot demogrāfiju ES, Komisija var izstrādāt kvalitatīvākas rīcībpolitikas.
Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica: “Demogrāfijas atlants uzlabos mūsu izpratni par demogrāfisko pārmaiņu norisi. Šis inovatīvais rīks mums palīdzēs nodrošināt, ka ES rīcībpolitikas ir labāk pielāgotas ES iedzīvotāju vajadzībām, lai panāktu, ka neviens nejūtas atstāts novārtā. Šis atlants atbalstīs visas mūsu iniciatīvas, jo sniegs savlaicīgus, pārliecinošus un salīdzināmus demogrāfiskos datus.”
Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela: “Demogrāfijas atlants ir lielisks rīks. Izcils piemērs tam, kā izmantot ļoti kvalitatīvus datus. Esmu pārliecināta, ka to var izmantot daudziem dažādiem mērķiem, arī mācību stundās, kur jaunieši varēs vairāk uzzināt par savu reģionu, par Eiropu un piedalīties tās veidošanā.”
“Demogrāfijas atlants” ir publiski pieejams, un to var izmantot darbībām dažādās rīcībpolitikās, to vidū veselības, nodarbinātības, izglītības, pakalpojumu pieejamības, kā arī teritoriālās un kohēzijas politikas jomā.
Konteksts
Demogrāfiskās pārmaiņas ir viens no galvenajiem procesiem, kas veido Eiropas nākotni. Eiropas iedzīvotāji noveco, un samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Jauniešu mobilitāte, ko lielākoties nosaka darba un studiju iespējas, rada gan iespējas, gan problēmas Eiropas pilsētām un lauku apvidiem.
Nesen publicētais JRC ziņojumsliecina, ka laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam darbspējas vecumu sasniedza 22,9 miljoni jauno eiropiešu, savukārt 26,6 miljoni darba ņēmēju attiecīgajā laikposmā sasniedza pensijas vecumu: tādējādi iespējamā starpība varētu būt aptuveni 3,8 miljoni darba ņēmēju.
Lai gan ar politikas pasākumiem demogrāfiskās tendences iespējams ietekmēt tikai daļēji, tie var palīdzēt nodrošināt to, ka demogrāfiskajām pārmaiņām nav negatīvas ietekmes uz ekonomiku, produktivitāti, sociālo kohēziju vai demokrātisko dzīvi.
2020. gada jūnijā Komisija sāka darbu šajā jomā, pieņemot ziņojumu par demokrātisko pārmaiņu ietekmi.
Šodien publicētais Demogrāfijas atlants sekmē šos centienus, apgādājot Komisiju ar objektīvu informāciju, kas izmantojama, sagatavojot trīs būtiskas politiskās iniciatīvas: Zaļo grāmatu par novecošanu, Ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem un ES stratēģiju par bērna tiesībām.
Interaktīvā rīka turpmākajos laidienos tiks iekļauta informācija par tādiem demogrāfiskajiem faktoriem kā dzimstība, mirstība un migrācijas saldo, kā arī jaunākās Eurostat prognozes par valstīm ārpus ES, lai 2022. gadā sniegtu demogrāfisko faktoru tvērumu par visu pasauli.
Paudiet savu viedokli un idejas par demogrāfiju Eiropas Savienībā konferencē par Eiropas nākotni.
