DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Komisija atsāk ES ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu

Eiropas Komisija vakar pieņēma paziņojumu, kurā ir izvērtētas ekonomikas pārvaldības apstākļu izmaiņas pēc Covid-19 krīzes un ar kuru tiek atsāktas publiskās debates par ES ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanu. Šis paziņojums ir tapis pēc Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā paustās apņemšanās panākt vienprātību par ES ekonomikas pārvaldības satvara nākotni. Komisija iepriekš bija apturējusi šīs 2020. gada februārī uzsāktās publiskās debates, lai pievērstos reaģēšanai uz Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko un sociālo ietekmi.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Pēc pandēmijas izraisītās krīzes Eiropa tagad iziet mazliet mierīgākos ūdeņos. Pateicoties saskaņotajai un pārliecinošajai rīcībai, lai pārvarētu šo krīzi, tagad Eiropas ekonomikas izaugsme jau pārsniedz prognozes. Tomēr šī krīze ir arī pievērsusi uzmanību vairākām konkrētām problēmām: lielāam budžetu deficītu un valstu parādu līmenim, krasākas atšķirības un ienākumu nevienlīdzību, kā arī nepieciešamību pēc papildu investīcijām. Mums ir vajadzīgi tādi ekonomikas pārvaldības noteikumi, kas mērķtiecīgi risina šīs problēmas. Tāpēc šodien sākam publiskas debates,  vēlamies uzklausīt viedokļus un idejas un panākt vienotu izpratni un līdzatbildību attiecībā uz efektīvu ekonomikas uzraudzību. Tādējādi varam padarīt mūsu ekonomiku ilgtspējīgāku, taisnīgāku un konkurētspējīgāku, kā arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piebilda: “Pēc pagājušā gada bezprecedenta satricinājuma Eiropas ekonomika strauji atveseļojas. Tagad mums ir jānodrošina, ka mūsu turpmākā izaugsme ir gan stabila, gan ilgtspējīga. Mēs atsākam šo mūsu ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu, ņemot vērā milzīgās vajadzības pēc ieguldījumiem un to, ka ārkārtas situācija klimata jomā ar katru gadu kļūst arvien akūtāka. Tajā pašā laikā pandēmijas laikā sniegtais spēcīgais fiskālais atbalsts ir palielinājis parāda līmeni. Ņemot vērā minētās problēmas, vēl jo svarīgāk ir izveidot pārredzamu un efektīvu fiskālo sistēmu. Šā uzdevuma īstenošana, kas ir mūsu kopīga atbildība, ir ļoti svarīga mūsu Savienības nākotnei.”

Atsāktās debates balstīsies gan uz Komisijas 2020. gada februārī pausto viedokli par ekonomikas uzraudzības satvara efektivitāti, gan uz Covid-19 krīzē gūto pieredzi, kas aprakstīta šodienas paziņojumā. Komisija aicina visas galvenās ieinteresētās personas iesaistīties šajās publiskajās debatēs, lai panāktu vienprātību par ekonomikas pārvaldības satvara nākotni. Ir ļoti svarīgi izveidot satvaru, kas var pilnībā atbalstīt dalībvalstis Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes novēršanā un reaģēt uz ES visneatliekamākajām problēmām.

Komisija ņems vērā visus šajās publiskajās debatēs paustos viedokļus. 2022. gada pirmajā ceturksnī tā sniegs norādes attiecībā uz fiskālo politiku nākamajam periodam, lai atvieglotu fiskālās politikas koordināciju un dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanu. Šajās norādēs tiks atspoguļota vispārējā ekonomiskā situācija, katras dalībvalsts īpašā situācija un diskusijas par ekonomikas pārvaldības satvaru. Komisija sniegs vadlīnijas par iespējamām izmaiņām ekonomikas pārvaldības satvarā ar mērķi jau labu laiku pirms 2023. gada panākt plašu vienprātību par turpmāko virzību.

Jauns konteksts pēc Covid-19 pandēmijas

ES ekonomikas pārvaldības satvars kopš tā izveides ir vadījis dalībvalstis ceļā uz ekonomikas un fiskālās politikas mērķu sasniegšanu, to ekonomikas politikas koordinēšanu, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un stabilu publisko finanšu nodrošināšanu. Laika gaitā šis satvars ir attīstījies, un, lai reaģētu uz jaunām ekonomikas problēmām, tika ieviestas izmaiņas, piemēram, sešu un divu tiesību aktu noteikumu kopums.

Neraugoties uz šīm izmaiņām, joprojām ir saglabājušās dažas vājās vietas, kuras fiskālā sistēma nav spējusi efektīvi atrisināt. Tajā pašā laikā satvars ir kļuvis arvien sarežģītāks. Turklāt kopš noteikumu ieviešanas ekonomiskais konteksts ir būtiski mainījies.

Šie un citi jautājumi bija acīmredzami jau 2020. gada februārī, kad Komisija nāca klajā ar paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu. Lai gan pārskatīšanas galvenie secinājumi joprojām ir spēkā un būtiski, Covid-19 krīzes smagā ietekme vēl vairāk uzsver satvara problēmas un ir padarījusi tās vēl akūtākas.

Jauni izaicinājumi un gūtā pieredze

Publiskajās debatēs par ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanu būs jāņem vērā un jārisina 2020. gada paziņojumā konstatētie problēmjautājumi. Tie cita starpā ir šādi: kā mēs varam nodrošināt publisko finanšu stabilitāti, novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, vienkāršot spēkā esošos noteikumus un uzlabot to pārredzamību, izpildi un līdzatbildību par tiem.

Turklāt ES ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanā būtu jāatspoguļo jaunās problēmas, ko izgaismojusi Covid-19 krīze. Tajā varētu ņemt vērā arī noderīgo pieredzi, kas gūta sekmīgā ES politikas reakcijā uz Covid-19 uzliesmojumu, jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisma pārvaldībā.

Iekļaujošas un atklātas debates

Lai panāktu plašu vienprātību par ES ekonomikas pārvaldības satvara turpmāko virzību, būtiska ir plaša un iekļaujoša sadarbība ar visām ieinteresētajām personām. Tāpēc Komisija aicina ieinteresētās personas iesaistīties debatēs un paust viedokli par to, kā ekonomikas pārvaldības satvars ir darbojies līdz šim, un par iespējamiem risinājumiem tā efektivitātes uzlabošanai. Šīs ieinteresētās personas cita starpā ir citas Eiropas iestādes, valstu iestādes, sociālie partneri un akadēmiskās aprindas.

Debates notiks dažādos forumos, tostarp īpašās sanāksmēs, darbsemināros un šodien atsāktajā tiešsaistes aptaujā. Iedzīvotāji, organizācijas un publiskās iestādes tiek aicinātas iesniegt savus viedokļus līdz 2021. gada 31. decembrim.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU