DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Lai baltā stārķa ligzda nekļūst par draudu putnam un cilvēkam

Lai baltā stārķa lielā un smagā ligzda nekļūst par apdraudējumu ne pašam putnam, ne arī cilvēkam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība iesaka veidot mākslīgās ligzdu pamatnes.

“Baltie stārķi ierasti ligzdas ierīko cilvēka mītņu tuvumā. Agrākos laikos ligzdas lielākoties bija atrodamas uz kokiem, kur to ierīkošanā piedalījās cilvēki, jo stārķi labprāt izmanto cilvēka radītos mākslīgus ligzdu pamatus. Tā kā, laikam ejot, cilvēki ligzdu pamatus izvietoja aizvien retāk, baltie stārķi sāka izvēlēties alternatīvas vietas – nereti tie ir elektrības stabi. Šādu ligzdu Latvijā patlaban ir 70 līdz 80%. Ir gadījumi, kad balto stārķu ligzdas Latvijā ir uzbūvētas neparastākās vietās, piemēram, uz siena kaudzes, uz darbojošās ceļamkrāna un pat uz pieminekļa. Baltie stārķi cenšas atgriezties tajā ligzdā, kur iepriekš jau perējuši, it īpaši, ja ligzdošana bijusi sekmīga,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības Balto stārķu ligzdošanas sekmju monitoringa vadītāja ornitoloģe Māra Janaus.

Tā kā baltā stārķa ligzdas svars var sasniegt pat tonnu, potenciāli bīstamās ligzdas no elektrības stabiem vai citām nepiemērotām vietām ārpus ligzdošanas laika (no septembra līdz martam) dažkārt tiek noņemtas. Šādi gadījumi ir jāsaskaņo ar dabas aizsardzības institūcijām. Svarīgi atcerēties, ka ligzdas izpostīšana ir likuma pārkāpums, un tās likvidācija pieļaujama tikai tad, ja ligzda apdraud pašus stārķus, cilvēkus vai to mantu. Piemēram, ja baltie stārķi būvē ligzdu uz skursteņa, radot mājas iemītniekiem sadzīves neērtības, ligzdu drīkst noņemt, bet arī tikai ārpus ligzdošanas laika, pirms ir iedētas olas. Skursteni pēc tam var pārsegt, lai mazinātu iespēju, ka nākamajā pavasarī baltie stārķi uzsāks būvniecību turpat.

“Rūpes par balto stārķi ir viena no AS "Sadales tīkls" korporatīvās sociālās atbildības prioritātēm. Pērn gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrētas 8705 stārķu ligzdas, kas ir vairāk nekā 70% no Latvijas balto stārķu populācijas. Tomēr elektrolīnijas ne vienmēr ir pati drošākā izvēle ligzdošanai – tā var radīt riskus gan pašam putnam, gan izraisīt infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes traucējumus lielam skaitam cilvēku. Tāpēc rosinām arī citas organizācijas un iedzīvotājus iesaistīties stārķu ligzdošanai drošu vietu ierīkošanai savos īpašumos,” stāsta AS “Sadales tīkls” Darba vides risku daļas Vides pārvaldnieks Artis Kubliņš. “Šogad sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu esam uzsākuši tiešraidi no baltā stārķa ligzdas, kas skatāma "Sadales tīkls" mājaslapā. Ceram, ka ar šo projektu stārķu draugu loks tikai paplašināsies.” AS “Sadales tīkls” finansiāli atbalsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektu “Baltā stārķa monitorings”, kura ietvaros desmit parauglaukumos Latvijā tiek sekots līdzi šī putna ligzdošanas sekmēm.

Uz piemērotā vietā uzstādītas mākslīgās ligzdas pamatnes baltie stārķi var nedēļas laikā uzbūvēt jaunu ligzdu. Jāpatur prātā, ka nav ieteicams mākslīgi veidoto ligzdvietu baltajam stārķim izvietot tiešā mājas tuvumā. Labprātāk stārķi aizņems ligzdu, kas uzbūvēta ne tālāk kā aptuveni kilometra attālumā no barošanās vietām. Svarīgi, lai pamatne būtu piestiprināta stipri un stabili, lai to neietekmē ligzdas svars un stiprāki vēji.

“Vai un kad stārķi iekārtosies jaunizveidotajās ligzdu pamatnēs, ir grūti paredzēt. Reizēm tas notiek jau pirmajā pamatnes pastāvēšanas gadā, bet varētu būt arī divi līdz trīs gadi, un dažkārt jaunā ligzdas vieta vispār netiek pieņemta” norāda ornitoloģe Māra Janaus.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības izstrādāts tehnisko ieteikumu materiāls par balto stārķu mākslīgajām ligzdu pamatnēm pieejams šeit: https://www.lob.lv/wp-content/uploads/2016/04/starku_brosura.pdf.

Par baltā stārķa novērojumiem pavasara migrācijas laikā bērnus un jauniešus Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ziņot, piedaloties starptautiskajā gājputnu reģistrācijas programmā “Dzīvais pavasaris”, pievienojot savu novērojumu šeit: http://springalive.net/lv-lv/migrations/addnew.

Informācija sagatavota pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Ornitoloģijas biedrības un plašākas sabiedrības līdzdalību stratēģiski svarīgajos lēmumos attiecībā uz dabas aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Plašāk: www.activecitizensfund.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU