Laikā, kad valsts īsteno politiku ceļā uz Eiropas zaļo kursu, kategoriski ir noraidāms likumprojekts, kura anotācijā uzrādītais pamatojums ir palielināt medību platības uz citu dabas teritoriju rēķina, paredzot pieļaut medības pilsētvidē, - gan pilsētas parkos, gan zaļajās atpūtas zonās, kā arī paredzot Latvijā legalizēt papildus vēl vienu Dzīvotņu direktīvā aizliegto medību rīku.
Būtiski norādīt, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija nav novērtējusi šī likumprojekta negatīvo ietekmi ne tikai uz ĪADT, bet uz sabiedrības drošību un veselību kopumā. Atzīstot, ka, lai arī likumprojekta anotācijā uzrādītā problēma - pārnadžu postījumi, ir aktuāla un risināma, VKP norāda, ka ieteiktie grozījumi nav samērīgi. Tie ir destruktīvi attiecībā uz zemes īpašnieku tiesībām, radīs apdraudējumu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanai, sabiedrības drošībai, kā arī palielinās sociālo spriedzi un konfliktsituācijas.
Jāuzsver, ka likumprojekts tiešā veidā skar visu sabiedrību. Īpaši šobrīd, pandēmijas laikā, kad Latvijas iedzīvotāji ģimenes lokā ļoti aktīvi izmanto nacionālos parkus, piejūras kāpu zonas, piepilsētas mežus atpūtai, pastaigām, dažāda veida sportiskām aktivitātēm. Un tas ir visas sabiedrības ieguvums, ka tai ir iespēja baudīt augstvērtīgus rekreācijas pakalpojumus, kurus sniedz no saimnieciskās darbības nesabojāta daba. Taču plānotais likumprojekts tieši un neizbēgami apdraud šo sabiedrības kopējo vērtību, kas vislielāko pienesumu rada tieši ar rekreatīvo, drošai atpūtai paredzēto funkciju.
Ņemot vērā visus drošības aspektus un būtiskos apdraudējumus, kādus iespējamās medības varētu radīt sabiedrībai, VKP kategoriski iebilst pret medībām pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās. Jāuzsver, ka pret ieceri atļaut medīt pilsētu teritorijās sēdē iestājās arī Valsts policijas pārstāvis – Galvenās kārtības priekšnieka vietnieks Lauris Arājs, uzsverot, ka cilvēku drošība ir prioritāra, un vienlaikus norādot, ka pilsētu teritorijas, pilsētu, piepilsētu meži ir paredzēti citām aktivitātēm, tostarp atpūtai un izklaidei, ko nevajadzētu konfrontēt ar medībām, kas var būt un nereti arī ir ar nāvējošām sekām arī cilvēkiem.
No Medību likuma ir paredzēts svītrot punktu, kas paredz medību aizliegumu vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti, kas rada nopietnu apdraudējumu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanai. Tāpat medības nebūtu pieļaujamas platībās, kas nav reģistrētas kā medību iecirkņi. Vienlaicīgi VKP norāda, ka likuma grozījumi neparedz respektēt tos zemes īpašniekus, kuri nevēlas, lai viņu zemes īpašumos notiktu medības. Tātad, tas ir pretrunā arī ar Civillikuma pamatprincipiem. Arī ievainotu medījamo dzīvnieku izsekošana nav pieļaujama bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku.
Pamats satraukumam ir arī likumprojektā virzītā iecere no Medību likuma aizliegto medību ieroču, rīku un līdzekļu klāsta izņemt siltumu uztverošos (termālos) tēmekļus meža cūku, lapsu un jenotsuņu medīšanai. VKP uzsver, ka jau līdz šim Latvijā atļautie nakts redzamības tēmekļi un mākslīgās gaismas avoti, atšķirībā no daudzām ES valstīm, tiek lietoti izņēmuma kārtā meža cūku, lapsu un jenotsuņu nomedīšanai. Šie medību rīki ir Eiropas Padomes direktīvas 92/93EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” aizliegto medību rīku sarakstā attiecībā uz direktīvas sugām. Medību procesā nav paredzams, kāds dzīvnieks iznāks šāvienam. Lapsas un jenotsuņi visbiežāk nav medību mērķsuga, bet, tā kā tie ir medījami visa gada garumā, tad tas dod iespēju legāli lietot šos rīkus. Tā kā ieroču pielietojums (šāviens) praktiski nav izkontrolējams, tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz citu sugu dzīvniekiem.VKP kategoriski noraida direktīvā aizliegto medību rīku un līdzekļu legalizēšanu.
Komisijas sēdē viedokli pret Dzīvotņu direktīvā aizliegto medību ieroču un aprīkojumu legalizēšanu Latvijā argumentēja arī Valsts policijas pārstāvis Lauris Arājs. Viņš skaidroja, ka atļaujot nakts tēmekļu pielietojumu uz atsevišķām medījamām sugām, latentums nodarījumiem (neziņotie pārkāpumi), kad nakts tēmeklis tiek izmantots citām vajadzībām, uz citiem medījamiem dzīvniekiem, kritiski pietuvojies simts procentiem. Policijas pārstāvis uzsvēra, ka prakse ir pierādījusi – mednieki ir atraduši, kā šo izņēmumu apiet attiecībā uz citām medījamām sugām – pārnadžiem un direktīvas sugām, pat neskatoties uz to, uzsvēra L.Arājs, ka ar nakts tēmekli nogalināts staltbriedis ir noziedzīgs nodarījums. Tāpat Valsts policijas pārstāvis norādīja, – darba grupā netika gūta pārliecība par to, kā, piemēram, jenotsuņa medības ar termālo tēmekli varētu samazināt postījumus, kas tiek nodarīti lauksaimniekiem.
VKP uzsver, ka Direktīvu sugu aizsardzība ir dabas aizsardzības institūciju atbildība, taču tās šajā darba grupā nav tikušas pieaicinātas, attiecīgi liedzot tām iespēju paust viedokli par to kompetencē esošiem likumprojektā virzītiem jautājumiem.
Likumprojekta redakciju kopumā kā nekvalitatīvu, neatbilstošu no juridiskā aspekta, un pat neleģitīmu attiecībā uz Satversmi novērtēja gan Saeimas juridiskais birojs, gan Valsts policija, gan Vides konsultatīvā padome. Taču 14. aprīļa komisijas sēdē par to nobalsoja septiņi deputāti, un attiecīgi tas tiks virzīts apspriešanai Saeimā 1. lasījumā.
VKP konsekventi noraida likumprojekta tālāko virzību attiecīgajā redakcijā un aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties savu dabas vērtību aizstāvībā.
