Vairāk nekā pusei trūcīgāko mājsaimniecību nav nekādu uzkrājumu
Mājsaimniecību uzkrājumi ir atkarīgi no ienākumiem. Ja 1. kvintiļu grupas1 (trūcīgākās) vairāk nekā pusei (52,7 %) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, tad 5. kvintiļu grupas (turīgākās) mājsaimniecību uzkrājumu nebija tikai 17,7 %. 3 mēnešus vai ilgāk esošo dzīves līmeni tikai no uzkrājumiem varētu saglabāt vien 15,5 % 1. kvintiļu grupas mājsaimniecību un vairāk nekā puse (52,9 %) 5. kvintiļu grupas mājsaimniecību.
Laiks, ko mājsaimniecība varētu izdzīvot no uzkrājumiem, saglabājot esošo dzīves līmeni 2020. gadā
(procentos)
Uzkrājumu nav pusei mājsaimniecību, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa
Pusei (50,4 %) mājsaimniecību zem nabadzības riska sliekšņa2 nav izveidotu uzkrājumu, 34,9 % šo mājsaimniecību uzkrājumi pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, 14,8 % – pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Mājsaimniecībām virs nabadzības riska sliekšņa uzkrājumu nav katrai trešajai (29,1 %), 36 % ir uzkrājumi 3 mēnešiem un 34,9 % ir uzkrājumi vairāk nekā 3 mēnešiem.
Uzkrājumu esamību ietekmē arī mājsaimniecības sastāvs
Lielai daļai (43,9 %) vientuļo senioru vecumā no 65 gadiem uzkrājumu nav. Tomēr, neskatoties uz zemākiem ienākumiem, vairāk nekā pusei vientuļo senioru ir izveidoti uzkrājumi – 36,3 % to pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, bet 19,8 % uzkrājumu pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Ģimenes ar bērniem ir piesardzīgākas un vismazāk mājsaimniecību bez uzkrājumiem bija starp pāriem ar vienu bērnu (26,3 %) un pāriem ar diviem bērniem (27,2 %). 39,8 % no pāriem ar vienu bērnu uzkrājumu pietiktu, lai saglabātu esošo dzīves līmeni mazāk par 3 mēnešiem, bet 33,8 % – vairāk par 3 mēnešiem.
Dati iegūti CSP 2020. gada EU-SILC apsekojumā. Tajā aptaujāti vairāk nekā 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
2 Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. 2019. gadā nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai bija 441 EUR mēnesī, divu pieaugušo un divu bērnu mājsaimniecībai – 927 EUR mēnesī.
