DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Vairāk nekā trešdaļai Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu

Vairāk nekā trešdaļai (35,2 %) Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gandrīz tikpat lielai daļai (35,7 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, bet 29,2 % – 3 mēnešus vai ilgāk.

Vairāk nekā pusei trūcīgāko mājsaimniecību nav nekādu uzkrājumu

Mājsaimniecību uzkrājumi ir atkarīgi no ienākumiem. Ja 1. kvintiļu grupas1 (trūcīgākās) vairāk nekā pusei (52,7 %) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, tad 5. kvintiļu grupas (turīgākās) mājsaimniecību uzkrājumu nebija tikai 17,7 %. 3 mēnešus vai ilgāk esošo dzīves līmeni tikai no uzkrājumiem varētu saglabāt vien 15,5 % 1. kvintiļu grupas mājsaimniecību un vairāk nekā puse (52,9 %) 5. kvintiļu grupas mājsaimniecību.

Laiks, ko mājsaimniecība varētu izdzīvot no uzkrājumiem, saglabājot esošo dzīves līmeni 2020. gadā

(procentos)

Uzkrājumu nav pusei mājsaimniecību, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa

Pusei (50,4 %) mājsaimniecību zem nabadzības riska sliekšņa2 nav izveidotu uzkrājumu, 34,9 % šo mājsaimniecību uzkrājumi pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, 14,8 % – pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Mājsaimniecībām virs nabadzības riska sliekšņa uzkrājumu nav katrai trešajai (29,1 %), 36 % ir uzkrājumi 3 mēnešiem un 34,9 % ir uzkrājumi vairāk nekā 3 mēnešiem.

Uzkrājumu esamību ietekmē arī mājsaimniecības sastāvs

Lielai daļai (43,9 %) vientuļo senioru vecumā no 65 gadiem uzkrājumu nav. Tomēr, neskatoties uz zemākiem ienākumiem, vairāk nekā pusei vientuļo senioru ir izveidoti uzkrājumi – 36,3 % to pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, bet 19,8 % uzkrājumu pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Ģimenes ar bērniem ir piesardzīgākas un vismazāk mājsaimniecību bez uzkrājumiem bija starp pāriem ar vienu bērnu (26,3 %) un pāriem ar diviem bērniem (27,2 %). 39,8 % no pāriem ar vienu bērnu uzkrājumu pietiktu, lai saglabātu esošo dzīves līmeni mazāk par 3 mēnešiem, bet 33,8 % – vairāk par 3 mēnešiem.

Dati iegūti CSP 2020. gada EU-SILC apsekojumā. Tajā aptaujāti vairāk nekā 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

2 Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. 2019. gadā nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai bija 441 EUR mēnesī, divu pieaugušo un divu bērnu mājsaimniecībai – 927 EUR mēnesī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU