DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūrpolitika
3
3

Latvijas Mediju ētikas padome martā izvērtējusi sūdzības par iespējamu neprecizitāti, godprātības un kritikas trūkumu

Marta nogalē norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šī bija noslēdzošā sēde Ētikas padomes otrajā darbības gadā, un tajā tika izvērtas   sūdzības par vairākiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem žurnālistu darbā – neprecizitāti un maldinošu informāciju, godprātības trūkumu un kritikas neievērošanu pret informācijas avotu, kā arī viedokļu un faktu nenošķiršanu publikāciju veidošanā.

Rakstā ziņu portālā “TVNET”, kurā tika ietverts viedoklis un pārmetumi par organizācijām, kas uzskatāmas par “dabisko ģimeņu” un “tautisko vērtību aizstāvjiem”, sūdzības iesniedzējs saskatījis atsauci arī uz viņa pārstāvēto organizāciju. Lai gan žurnāliste nav nosaukusi konkrētus piemērus, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ikviena persona, kas izlasa autores rakstu, tajā paustos apgalvojumus var attiecināt arī uz iesniedzēju. Saņemot portāla “TVNET” skaidrojumu un rūpīgi izpētot raksta būtību, Ētikas padome nesaskata mediju ētikas pārkāpumus, jo raksts veidots publicistikas vai viedokļu žurnālistikas žanrā, kurā ir pieļaujama žurnālista viedokļa paušana, tostarp tādā veidā, kas kādai sabiedrības daļai varētu šķist provokatīvs. Vārda brīvības tiesiskais ietvars, ietverot arī žurnālistikas praksi, attiecināms ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc. Šādas prasības tiek izvirzītas, lai aizsargātu demokrātiskā sabiedrībā svarīgas vērtības – plurālismu un iecietību.

Sūdzībā par žurnāla “IR” rakstu tās iesniedzējs norādījis, ka raksta sagatavošanā iesniedzēja sniegtās atbildes izmantotas selektīvi un maldinošā kontekstā, rakstā tendenciozi raksturota iesniedzēja pilnsabiedrības darbība, kā arī neprecīzi interpretēti fakti par ģenerāluzņēmēja lomu būvniecības procesā, apakšuzņēmēju līmeņiem un ģenerālvienošanās ievērošanu būvprojektā̄. Sūdzības iesniedzējs uzsvēris, ka publikācijā ir pārkāpti Biedrības Ētikas kodeksa godprātības, faktu un viedokļu nošķīruma, informācijas iegūšanas un izmantošanas principi. Izvērtējot konkrēto rakstu un žurnāla “IR” sniegto skaidrojumu, Ētikas padome nav konstatējusi šo principu pārkāpumu. Attiecībā uz godprātību Ētikas padome norāda, ka iesniedzēja viedoklis rakstā ir iekļauts, turklāt žurnālista pienākums ir atspoguļot saņemtās informācijas būtību un izcelt svarīgāko, nevis vārds vārdā publicēt konkrēto viedokli. Savukārt, kas attiecas uz faktu un viedokļu nošķīrumu, informācijas iegūšanu un izmantošanu, Ētikas padomes ieskatā raksta autore nav pārkāpusi minētos principus, rīkojusies profesionāli, un konkrētā publikācija ir sasniegusi savu mērķi – sniegt ieskatu būvniecības nozares problemātikā.

Aicinot Ētikas padomei sniegt vērtējumu par medija “Neatkarīgā Rīta Avīze” profesionalitāti un rīcības atbilstību žurnālistikas ētikas normām, sūdzības iesniedzējs norādījis, ka medija veidotā publikācija par vakcīnām ir neprecīza, tajā iekļautais viedoklis nav pamatots ar faktiem un ir pieļautas vairākas kļūdas. Ētikas padome arī šajā gadījumā nav konstatējusi mediju ētikas pārkāpumus, tomēr tā uzsver – ir pieņemami veidot un publicēt kritizējošu saturu, tomēr tam ir jābūt objektīvam, pamatotam un precīzam. Lai arī sūdzībā minētā publikācija ir uzskatāma par viedokli, jo raksts sastāv no vairāku viedokļu kompilācijas, tas neatbrīvo mediju no pienākuma pārbaudīt viedokļos pausto faktuālo informāciju, lai netiktu pasniegta pavirša, sagrozīta un maldinoša informācija. Šoreiz Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums nav konstatēts tāpēc, ka, neraugoties uz faktu pārbaudes kļūdām, tās būtiski neietekmē un nemaina raksta būtību.

Ikmēneša sēdē tika izvērtēta arī sūdzība par raidījuma vadītāju rīcības atbilstību mediju ētikas principiem “Latvijas Televīzijas” raidījumā “Šodienas jautājums”, kurā tika intervētas valsts amatpersonas. Iepazīstoties ar sūdzības būtību un “Latvijas Televīzijas” sniegto viedokli, Ētikas padome nekonstatē konkrētu pārkāpumu, taču tā saskata Biedrības Ētikas kodeksa 4.7. punkta jeb cieņas aizskāruma raksturīgas pazīmes, piemēram, raidījumu vadītāju brīžiem uzbrūkošo un agresīvo intonāciju, valdības pārstāvju runas vairākkārtēju nepamatotu pārtraukšanu, personīgās nostājas iekļaušanu sarunā, kā arī nepienācīgi lietotas uzrunas formas attiecībā pret intervējamajām personām. Tas arī radījis iespaidu par neiecietīgu un potenciāli neētisku žurnālistu rīcību. Ētikas padome norāda, ka nav ieteicams interviju laikā uzdot izaicinošus personīgas dabas jautājumus, kas neattiecas uz raidījuma mērķi, bet pastiprina iespaidu par nepietiekamu cieņas izrādīšanu. Atbilstoši Ētikas kodeksa 4.7. punktam, plašsaziņas medijiem ir jāatzīst un jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība, kas uzliek pienākumu šo vērtību apliecināt saskarsmē.

Tāpat “Latvijas Mediju ētikas padome” vērš uzmanību, ka sistemātiski tiek saņemtas sūdzības par “TV3” raidījuma “Bez Tabu” veidotajiem sižetiem, kuru galvenā būtība ir nepilnvērtīga iesaistīto pušu viedokļa atspoguļošana. Gan šajā, gan citās ar “Bez Tabu” saistītajās sūdzībās ir novērojams sižeta veidotāja neitralitātes trūkums, kas pārsvarā izpaužas kā nepienācīgi kritiska informācijas izvērtēšana no sižetos atspoguļotās cietušās puses. Tādā veidā tiek radīts potenciāli maldinošs iespaids, ka otra sižetā iesaistītā puse vienmēr ir rīkojusies negodprātīgi, kas, iespējams, neatbilst patiesībai. Lai gan šajā sūdzībā Ētikas padome nekonstatē skaidru Biedrības Ētikas kodeksa punkta pārkāpumu, tā saskata godprātības un kritiskas attieksmes pret avotu pārkāpuma principiem raksturīgās pazīmes. Lai arī pēc raidījuma būtības sižeta mērķis ir atspoguļot radušos problēmsituāciju, iepriekšminēto Ētikas kodeksa punktu nepilnvērtīga ievērošana var radīt maldinošu iespaidu par kādu no sižētā iesaistītajām pusēm un sižeta būtību.

Lai novērstu šādas problēmsituācijas, “Bez Tabu” ir jāpievērš lielāka uzmanība pienācīgai komunikācijai starp iesaistītajām pusēm gan sižeta tapšanas procesā, gan pēc tam. Tāpat ir jānodrošina viedokļu sabalansētība un pienācīga atspoguļošana, lai neradītu maldinošu iespaidu par kādas iesaistītās puses negodprātīgu rīcību. Ētikas padomes ieskatā “Bez Tabu” ir jāuzlabo iekšējie satura pārbaudes procesi, lai nepieļautu nekvalitatīvi un maldinoši veidota satura nonākšanu ēterā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU