Turpmāk aptaujā jāpiedalās tikai tiem iedzīvotājiem, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli ar plānoto intervijas laiku un intervētāja kontaktinformāciju. CSP intervētājs ar respondentiem sazināsies pa tālruni.
Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem.
Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta bērnu labklājībai, izzinot, vai bērniem ir pieejami veselības pakalpojumi, vai pietiek līdzekļu apavu, apģērbu iegādei, vai ikdienas rūpes dod iespēju veltīt bērniem pietiekamu laiku u.c. bērnu labklājībai svarīgus jautājumus.
Jebkuru jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar CSP konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csb.gov.lv.
Šogad ir īpaši svarīgi piedalīties aptaujā, jo anketas jautājumi par 2020. gadu palīdzēs novērtēt Covid-2019 vīrusa izraisītās situācijas patieso ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību. Aptaujā iegūtos datus plaši izmanto valsts un pašvaldības, pieņemot iedzīvotāju ikdienu ietekmējošus lēmumus. Katra aptaujas dalībnieka atsaucība ir svarīga, lai dati pareizi un objektīvi atspoguļotu to, kā dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji.
CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Nozīmīgākie 2020. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti
2019. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauga par 6,8 %, sasniedzot 583 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga krietni lēnāk nekā iepriekšējos gados, kad tie palielinājās attiecīgi par 11,7 % 2018. gadā un 11,8 % 2017. gadā.
2019. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 203 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 290 eiro mēnesī.
Straujāk pieaugot trūcīgāko (1. un 2. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, ir nedaudz mazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2019. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad šī ienākumu starpība bija 6,5 reizes. Džini koeficients pērn bija 34,5 %, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad tas sasniedza 35,2 %.
2019. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 407 tūkstoši jeb 21,6 % iedzīvotāju – par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā.
Par aptauju
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļās:
Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība
Privāto mājsaimniecību un ģimeņu skaits
