Darbi tiks veikti Mežkalna un Rītausmas ielas tuvumā, Ziepniekkalna meža 49. kvartāla 3., 8. un 9. nogabalā 0,53 ha un 0,73 ha lielās platībās. Tiks izmantota sanitārā cirte, jo mežaudze cietusi no kaitēkļiem, kaut arī nav sasniegusi galvenās cirtes parametrus.
Minētie darbi visā darbu posma teritorijā var norisināties arī vienlaicīgi vai, iestājoties nelabvēlīgiem laikapstākļiem, var tikt apturēti uz laiku. Izņemto koku vietā Ziepniekkalna mežs tiks atjaunots ar jaunām priedītēm normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
Konkrētajās teritorijās Valsts meža dienests ir konstatējis priežu galotņu sešzobu mizgrauža nodarītos bojājumus, priežu sakņu trupi un kalstošas un atmirušas priedes. Novājināto koku vainagu daļās novēroti arī pārziemojuši sešzobu mizgrauži imago stadijā.
Pēdējo gadu laikā kā Latvijā, tā pārējā Eiropā mizgraužu savairošanos veicina tiem labvēlīgi klimatiskie apstākļi, vētras, sausums un plūdi. Tas novājina mežu, tāpēc kukaiņiem ir vieglāk iedzīvoties un bojāt kokus. Mizgrauži visaktīvāk darbojas aprīlī un maijā, kad vidējā diennakts temperatūra nav zemāka par piecpadsmit grādiem. Svarīgi bojātos kokus izņemt no meža līdz šim laikam.
Atkarībā no laikapstākļiem galotņu sešzobu mizgrauži gada laikā var attīstīt trīs pēcnācēju paaudzes. Pati aktīvākā ir pirmā mizgraužu paaudze, kas parasti izlido maijā. Jūlijā iestājas miera periods, bet augustā un septembrī izlido otrā paaudze. Tā ir sevišķi agresīva, jo invadē dzīvotspējīgo koku stumbrus un veicina koku atmiršanu. Ja ir agrs un silts pavasaris un vēls rudens, var attīstīties arī trešā vaboļu paaudze.
Lai mežs būtu vērtīgs, estētisks, veselīgs un cilvēku rekreācijai piemērots, tas ir regulāri jākopj un rūpīgi jāveido. Piemēram, augsta CO2 piesārņojuma apstākļos, kāds novērojams pilsētas teritorijā, mežs mēdz aizaugt ar mazvērtīgiem lapkokiem, neļaujot iesēties jaunajām priedītēm. Mežizstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību uzturēšanu.
