Ja pirms vairākiem gadiem sociālās uzņēmējdarbības jēdziens daudziem bija nepazīstams, tad tagad varam teikt, ka sociālās uzņēmējdarbības aktualitāte Latvijā arvien pieaug. Tā kļūst arvien pazīstamāka gan sabiedrībā kopumā, gan pašvaldībās un valsts institūcijās. Tā ir tendence, kas ir pozitīva visai sabiedrībai un īpaši – sociālajai uzņēmējdarbībai.
Šīs dienas konferences temats ir pašvaldību sadarbība ar sociālajiem uzņēmējiem. Savukārt centrālais jautājums ir, kāpēc mums to vajag, nevis kā vēl pirms dažiem gadiem – vai mums to vajag. Tas jau ir noiets etaps. Es ceru, ka šodienas pasākums iedrošinās sekot labajiem piemēriem un rezultātiem, ko sasniegušas pašvaldības un sociālie uzņēmēji visā Latvijā. Šādu piemēru mums ir daudz.
Sociālie uzņēmumi rada nozīmīgu pienesumu vietējai kopienai, pagastam, mazpilsētai, pilsētai – tātad visai valstij, un pašvaldības bieži vien šos uzdevumus pašas saviem spēkiem nevarētu veikt vai nevarētu veikt tik labi. Es gribu norādīt, ka vairāk nekā puse no visiem sociālajiem uzņēmumiem atrodas ārpus Rīgas un rada preces tieši vietējai sabiedrībai. Tādēļ es uzskatu, ka sociālā uzņēmējdarbība ir jāpieņem kā efektīvs rīks, ar ko risināt dažādas problēmas pašvaldībā, iesaistot tos uzņēmējus, kuri, pārstāvot privāto sektoru, var radīt piemērotāku ietvaru dažādu inovāciju radīšanai un testēšanai. Papildus sociālajai uzņēmējdarbībai nāk klāt arī uzņēmēja personīgais stāsts un pieredze, kas visbiežāk ir radījusi motivāciju šādā veidā palīdzēt sabiedrībai.
COVID-19 pandēmijas laikā, kad ir ierobežota lielas iedzīvotāju daļas ikdiena, vēlos izcelt tos sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjus, kuri šajā visiem tik sarežģītajā laikā ir centušies palīdzēt un padarīt mūsu ikdienu vienkāršāku un piepildītāku. Piemēram, sociālā uzņēmuma “Sonido” izveidotais sociālais projekts “Parunāsim?” dod iespēju cilvēkiem runāt, būt sadzirdētiem un nejusties vientuļiem. It sevišķi, kad vecāki ļaudis šajā COVID-19 laikā ir izolētāki nekā citi, tas ir ārkārtīgi nepieciešami. Sociālais uzņēmums “Pusaudžu resursu centrs” palīdz pusaudža konkrētajā dzīves situācijā novērst riskus un realizēt savu potenciālu. Sociālais uzņēmums “Laboratorium” savu piedāvājumu eksakto zinību mācībām skolēniem ir pilnībā digitalizējis tiešsaistē. Sociālais uzņēmums “Visi var” veiksmīgi un jau ilgtermiņā sadarbojas ar Siguldas novada pašvaldību, pilnveidojot un pārveidojot sociālo pakalpojumu jomu, kā arī uzlabojot nodarbinātību speciālām mērķa grupām. Valmierā ir izveidots sociālais uzņēmums “Mans Peldkostīms”, kas šuj individuālus peldkostīmus no auduma, kas ražots no pārstrādātas plastmasas. Pandēmijas laikā šis uzņēmums ir pievērsies masku šūšanai no šī auduma.
Šādu piemēru ir daudz, bet uzskatu, ka sadarbību starp pašvaldībām un sociālajiem uzņēmējiem varētu attīstīt vēl tālāk.
Vēlos teikt paldies tām pašvaldībām, kas jau ir uzsākušas proaktīvu darbību, atbalstot sociālo uzņēmējdarbību. Savukārt tās pašvaldības, kur šis uzņēmējdarbības veids vēl ir neatklāts, es aicinu aktīvi interesēties, apzināt un atbalstīt tā veidošanos. Mums visiem kopā ir jāveido lokālā atbalsta sistēma un uz sadarbību vērsta sabiedrība, jo ilgtermiņa rezultātus dažādu izaicinājumu risināšanā var sasniegt, tikai strādājot kopā.
Paldies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai par nenogurstošo darbu, aktualizējot visiem tik nozīmīgo tematu! Vēlos apsveikt asociācijas direktori Regitu Zeiļu ar stāšanos šajā amatā pagājušā gada decembrī. Novēlu Jums veiksmi un izdošanos šajā darbā!
Nobeigumā vēlos novēlēt konferences dalībniekiem izdevušos un piepildītu šo dienu, daudz jaunu ideju un stiprināt savu gribu un motivāciju strādāt šajā jomā mūsu visu labā.
