DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. februārī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam virza jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ceturtdien, 18.februārī, noslēdza darbu pie jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projekta un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimā. Likuma projekts izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Ar likumu iecerēts veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību. Plānots, ka likums regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.

Likuma projekts noteic, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – apakšīres līgums. Plānots, ka līgumu slēdz izīrētājs un īrnieks un tā noteikumus varēs grozīt, pusēm rakstveidā vienojoties.

Dzīvojamās telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu, un tajā cita starp būs jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Slēdzot īres līgumu, puses varēs vienoties par līguma notariālu apliecināšanu vai ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tas ļaus nodrošināt publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kā arī palīdzēs novērst fiktīvu līgumu slēgšanu. Tāpat līgumu reģistrēšana ļaus īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāps īres līguma nosacījumus, teikts projekta anotācijā.

Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Tāpat jaunā likuma projekts noteic, ka izīrētājs nedrīkst liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu.

Īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem, paredz plānotais regulējums.

Likuma projekts paredz regulēt jautājumu arī par pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšanu.

Plānotais regulējums paredz pārejas periodu līdz 2036.gada 31.decembrim, un līdz šim datumam būs spēkā tie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri nebūs grozīti līdz 2026.gada 31.decembrim un par kuriem nebūs celta prasība tiesā.

Par Dzīvojamo telpu īres likuma projektu galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā šī gada 1.maijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU