Iekšlietu ministrs S.Ģirģens: “Sabiedrība sagaida, ka valsts visiem garantēs taisnīgumu, tiesību neaizskaramību un to, ka cilvēkam nevar atņemt godīgi nopelnītos un ieguldītos līdzekļus.
Uzskatu, ka likumdošanā jābūt skaidram risinājumam šāda veida situācijām, lai nodrošinātu valsts reģistru publisko ticamību. Likumdevējam būtu jāparedz skaidrs mehānisms procesā iesaistīto personu pamattiesību efektīvai nodrošināšanai. Valstij jānodrošina īpašuma labticīgajiem ieguvējiem iespējas visīsākajā laika termiņā atgūt zaudējumus vai saņemt kompensāciju, ja izrādās, ka iegūtais nekustāmais īpašums kriminālprocesā tiek atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu un tiek atsavināts valsts vai trešo personu labā.
Līdz ar to ir nepieciešams strauji izveidot tiesisko regulējumu īpaša fonda izveidei vai arī ieviest valstī apdrošināšanu šādiem gadījumiem. Turklāt tiesiskā aizsardzība būtu jānodrošina gan attiecībā uz nekustamo īpašumu, gan arī kustāmo mantu – automašīnām un ne tikai.”
Satversmes tiesa 2017.gada 8.marta spriedumā lietā Nr.2016-07-01 norāda, ka būtu jānodrošina efektīva rīcība ar noziedzīgi iegūtu nekustamo īpašumu, lai īpašniekam, kas to zaudējis noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir iespējams panākt attiecīgā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā uz sava vārda un savukārt trešajai personai – šā īpašuma labticīgai ieguvējai vai labticīgai ķīlas ņēmējai, ir efektīvas iespējas prasīt zaudējumu atlīdzību.
Plašsaziņas līdzekļos jau vēstīts, A.Vilipsonam piederošais dzīvoklis 2011.gadā ticis izkrāpts, viltojot mantošanas dokumentus, pēc tam nelikumīgi atsavinot dzīvokli par labu personām, kurām uz to nebija nekādu tiesību. A.Vilipsons dzīvokli īpašumā godīgi iegādājies jau pēc krāpšanas pabeigšanas.
Tiesa konstatēja, ka krāpšanas dēļ tika izjaukta kārtība, kādā manta tiek atzīta par bezsaimnieka mantu. Līdz ar to valsts institūcijām nebija zināms par iespējamo notikušo krāpšanu, un tās nevarēja likumā noteiktajā kārtībā realizēt savas tiesības pieteikties uz dzīvokli kā bezsaimnieka mantu.
Tiesa secināja, ka noziedzīgi iegūtais dzīvoklis saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu ir atdodams pēc piederības likumīgajam valdītajam, šajā lietā – par cietušo atzītajai Latvijas valstij. Savukārt labticīgajam mantas ieguvējam jeb Vilipsonam ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu.
