Turpmāk, nosakot prēmijas valdes un padomes locekļiem, tās aprēķināšanai jāizmanto atlīdzības apmērs, kāds tas bijis iepriekšējā pārskata gada beigās. Līdz šim bija noteikts, ka aprēķinam izmanto atlīdzību, kas ir spēkā lēmuma par prēmiju pieņemšanas brīdī.
PKC ir sagatavojis vēl vairākus priekšlikumus šo vadlīniju pilnveidei, bet tie tiks izskatīti Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē (Koordinācijas institūcijas padomē) pēc publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības noteikšanas pētījuma rezultātu saņemšanas. Šāds plašs pētījums patlaban tiek organizēts, lai izanalizētu privātā un valsts sektora kapitālsabiedrību atlīdzību noteikšanas principus, iegūtu datus arī par citu valstu valdes un padomes locekļu atalgojumu kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir izšķirošā ietekme. Pētījums tiek veikts, lai varētu pilnveidot valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu, pamatojoties uz praksi privātajā sektorā un ārvalstīs.
Ar grozītajām atlīdzības vadlīnijām varat iepazīties mūsu tīmekļvietnes www.valstskapitals.gov.lv vadlīniju sadaļā.
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveidei pērn PKC izstrādāja trīs jaunas vadlīnijas un divas precizēja. Arī tās atrodamas turpat. Visas vadlīnijas pirms to apstiprināšanas ir saskaņotas Koordinācijas institūcijas padomē.
Jāpiebilst, ka Valsts kontroles 2020. gada 31. marta revīzijas ziņojumā “Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams” izdarīja secinājumus un sniedza vairākus ieteikumus tiesiskā regulējuma pilnveidei šajā jomā. Liela to daļa jau ir ieviesti, tajā skaitā veicot grozījumus vadlīnijās.
PKC, attīstot un pilnveidojot kapitālsabiedrību pārvaldību Latvijā, balstās uz OECD vadlīnijām un rekomendācijām, kā arī labāko pašmāju un starptautisko praksi.
