DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. februārī, 2023
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts kapitālsabiedrībās atgriežas izaugsme un peļņa

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Adaptējoties darbam Covid-19 apstākļos, valsts kapitālsabiedrības atjaunojušas izaugsmi, ko pierāda par +21,2 % pieaugušais valsts kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums un par 141,8 miljoniem eiro palielinājusies kopējā peļņa, - liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publiskotais ikgadējais Pārskats par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2021. gadā.

“Jaunākie PKC apkopotie valsts kapitālsabiedrību saimnieciskās darbības rezultāti liecina, ka tās, tāpat kā valsts kopumā, ir spējīgas ne tikai turpināt darboties sarežģītos ārējos apstākļos, bet arī panākt izaugsmi un ienākumu pieaugumu,” uzsver PKC vadītājs Pēteris Vilks. “Lai gan lielai daļai valsts kapitālsabiedrību darbības galvenais uzdevums ir nefinanšu mērķu īstenošana, veicot sabiedrībai svarīgas funkcijas, valsts kā īpašniece ir ieinteresēta, lai tās kapitālsabiedrības, kurām pamatā ir finanšu mērķi, strādātu ar peļņu un valsts budžets saņemtu dividenžu maksājumus. Augšupeja vairākos valsts kapitālsabiedrību rādītājos liecina ne tikai par krīzē gūto rūdījumu, bet arī veiksmīgu starptautiski atzītu efektīvas pārvaldības principu sekmīgas īstenošanas rezultātiem kapitālsabiedrībās.”

Lai arī bija pandēmijas un ārkārtas situācijas laiks ar noteiktiem darbības ierobežojumiem, valsts kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums 2021. gadā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, sasniedzot 3,987 miljardus eiro, kas ir par 21,2% vairāk nekā 2020. gadā un pārsniedzot 2019. gada rādītāju par 0,8 procentiem. Visās nozarēs, izņemot kultūru, bija vērojams apgrozījuma pieaugums 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu. Visvairāk apgrozījums ir pieaudzis enerģētikas nozares valsts kapitālsabiedrībās un veselības nozarē.

Valsts kapitālsabiedrības, spējot pielāgoties darbam sarežģītajos apstākļos, atsāka arī pelnīt un 2021. gadā panāca kopējo (konsolidēto) peļņu 163,1 miljonu eiro, kas bija par 141,8 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr vēl nesasniedzot pirmskrīzes laika līmeni, kad kopējā valsts kapitālsabiedrību peļņa bija 318,8 miljoni eiro (2019. gadā). Starp nozarēm pelņas līdere 2021. gadā bija mežsaimniecības un lauksaimniecības nozare ar kopējo peļņu 111,6 miljoni eiro, sekojot enerģētikas (88,6 mlj.) un sakaru jomas (65,5 mlj.) uzņēmumiem. Ar zaudējumiem turpināja darboties transporta nozare (-135, mlj. EUR), tomēr tie bija vairāk kā divas reizes mazāki nekā gadu iepriekš.

Covid-19 nav ietekmējis valsts kapitālsabiedrību aktīvu apjoma pieauguma saglabāšanos no gada uz gadu. Kapitālsabiedrības 2021. gadā nemainīgi ir nodrošinājušas dividenžu nomaksu valsts budžetā (220 mlj. EUR), lielāko daļu samaksājot trijām kapitālsabiedrībām – “Latvenergo” , “Latvijas valsts mežiem”, un “Tet” – 84,5% no kopējām valsts kapitālsabiedrību veiktajām dividenžu iemaksām budžetā jeb attiecīgi 98,2 mlj., 72,4 mlj. un 15,2 mlj. eiro.

PKC, 2022. gadā turpinot pārbaudīt, kā valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētāji, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktās informācijas publiskošanas prasības, secina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, valsts kapitāla daļu turētāju tīmekļvietnēs publiskotā informācija ir ievietota atbilstoši likuma prasībām līdzvērtīgā apjomā. Tomēr konstatētas nepilnības starpperiodu un gada pārskatu publicēšanā un zvērināta revidenta atzinumu pievienošanā. Tāpēc turpmāk papildu uzmanība tiks pievērsta informācijas kvalitātei attiecībā uz kapitālsabiedrību sagatavotajiem pārskatiem un tai informācijai, kas publicējama ne retāk kā reizi gadā.

No 2022. gada PKC ir sācis pirmoreiz apkopot arī valsts kapitālsabiedrību izdevumus/ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. 2021. gadā valsts kapitālsabiedrības kopumā pētniecībā un attīstībā (P&A) ir ieguldījušas 27,1 mlj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu, ir par +22,3 % jeb 4,94 mlj. EUR vairāk. Vislielākos finanšu līdzekļus P&A iegulda sakaru nozares valsts kapitālsabiedrības (18,8 mlj. EUR 2021. gadā). Vairāk par vienu miljonu eiro pētniecībā un attīstībā 2021. gadā investēja arī mežsaimniecības un lauksaimniecības (2,4 mlj. EUR), enerģētikas (2,2 mlj. EUR) un transporta (2,2 mlj. EUR) nozaru valsts kapitālsabiedrības. Saskaņā ar pašu kapitālsabiedrību sniegto informāciju, nekādus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā ne 2020., ne 2021. gadā nav veikušas nekustamā īpašuma un kultūras nozaru valsts kapitālsabiedrības.

Jāatgādina: lai veicinātu inovāciju plašāku ieviešanu kapitālsabiedrībās, Ministru kabinets 2021. gada beigās atbalstīja PKC sadarbībā ar uzņēmumu Inovāciju iniciatīvas grupu sagatavoto Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās. Līdz 2023. gada beigām valsts kapitāla daļu turētājiem lielo kapitālsabiedrību stratēģijās ir jāiekļauj pētniecības un attīstības mērķi, kam savukārt ilgtermiņā būtu jārezultējas jaunos produktos un pakalpojumos, jaunu tirgu iekarošanā, uzņēmumu labākā konkurētspējā, vērtības pieaugumā un ieguldījumā kopējā Latvijas ekonomikas transformācijā. Latvijā ne tikai valsts kapitālsabiedrību, bet jo īpaši privāto uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ļoti mazi un nepietiekami. Uzņēmumu ieguldījumi P&A 2020. gadā Latvijā bija 0,19% no iekšzemes kopprodukta (IKP), OECD valstīs vidēji – 1,7% no IKP.

“Rītdienas rezultāti sakņojas šodienas lēmumos, tāpēc Pārresoru koordinācijas centrs, īstenodams kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas funkciju, turpina pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību atbilstoši korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, ieviesdams jaunus pārvaldības elementus,” akcentē PKC vadītājs P. Vilks. “Tie ir īpašnieku gaidu vēstules ieviešana un prasība pēc pētniecības un attīstības mērķu turpmākas iekļaušanas kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijās.

Ministru kabinets, pērn rudenī apstiprinot PKC izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām”, ir devis zaļo gaismu reformu īstenošanai kapitālsabiedrību pārvaldības politikā. Tas attiecas gan uz turpmāko kapitālsabiedrību iedalījumu un ar to saistīto finanšu instrumentu izvēli, gan uz kapitālsabiedrību padomju lomas un atbildības palielināšanu, gan arī regulāru valsts kapitālsabiedrību stratēģiskās attīstības izvērtēšanu.”

Līdz ar PKC pievienošanu Valsts kancelejai no 2023. gada 1. marta visas līdzšinējās ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldību saistītās funkcijas turpmāk tiks īstenotas valdības centrā.

Aicinām iepazīties ar PKC sagatavoto Pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2021. gadā.

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības tīmekļvietnē www.valstskapitals.gov.lv jūs varat iepazīties arī ar iepriekšējiem gada pārskatiem: https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/

Plašāka informācija par izmaiņām valsts kapitālsabiedrību sastāvā un statusā, kā arī iespēja sekot līdzi to darbības rezultātu dinamikai, ir atrodama tīmekļvietnē-datubāzē www.valstskapitals.gov.lv, kas arī pēc 2023. gada 1. marta turpinās pastāvēt kā atsevišķa tīmekļvietne. PKC regulāri atjauno informāciju tīmekļvietnē, tostarp ievieto informāciju par aktuālajiem amata konkursiem valsts kapitālsabiedrību padomēs un valdēs, ievēlētajiem padomju un valžu locekļiem, informāciju par padomju locekļu nominācijas procesiem un ik gadu publicē pārskatu ar apkopotiem datiem un individuāliem uzņēmumu darbības profiliem –  http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/. Šis ir astotais šāds pārskats, kurā jau trešo gadu ir iekļauta arī informācija par pašvaldībām piederošām kapitāla daļām, trešo gadu sniegts pārskats par informācijas publiskošanas prasību ievērošanu kapitālsabiedrībās un pirmoreiz apkopota informācija par valsts kapitālsabiedrību ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

Pārresoru koordinācijas centrs kopš 2015. gada jūnija pildījis valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus, izstrādājot gan normatīvo aktu projektus, gan kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas un veicot citus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktos uzdevumus. Ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI