Izskatāmajā lietā pieteicējs ir Itālijas pilsonis, kurš pārcēlies uz Latviju, lai apvienotos ar savu ģimeni – sievu, kas ir Latvijas pilsone, un bērniem. Pieteicējs bijis nodarbināts Itālijā un meklēja darbu Latvijā, viņa apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, kas ir gan Itālijas, gan Latvijas pilsoņi.
Izskatot pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senātam radās šaubas par vairāku Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tāpēc Senāts 2019.gada. 9.jūlijā apturēja tiesvedību lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Senāta ieskatā, šī lieta ir būtiska vairāku Eiropas Savienības pamatvērtību kontekstā.
Izskatāmajā gadījumā, tā kā pieteicējam ir liegta pieeja gan Itālijas, gan Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tad izveidojusies situācija, ka pieteicējam vispār liegta aizsardzība sociālā nodrošinājuma jomā. Šāda situācijas radusies tāpēc, ka pieteicējs izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Senāta ieskatā tas, ka persona tiek izslēgta no sociālā nodrošinājuma sistēmas visās konkrētajā gadījumā iesaistītajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nebūtu pieļaujams.
Lieta Nr. SKA-19/2021 (A420273216)
