DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. janvārī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Piemin Kabiles partizānu nozīmīgo kauju pirms 75 gadiem

FOTO: LVM

Mežā, starp Kabili un Rendu, 16. janvārī notika ikgadējais Nacionālo partizānu Kabiles kaujas 75. gadadienas piemiņas pasākums. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pasākums bija plaši organizēts un apmeklēts, šogad, ievērojot COVID-19 noteiktos ierobežojumus, tas notika šaurā lokā. Rubeņa fonda un AS “Latvijas valsts meži” (LVM)  pārstāvji nolika ziedus, aizdedza svecītes un teica īsas uzrunas pie kaujā kritušo partizānu atdusas vietām.

Nozīmīga cīņa

Rubeņa fonda vadītājs Andrejs Ķeizars atgādināja, ka Kabiles kauja nav tikai vēsturisks vietēja mēroga notikums. Todien, pirms 75 gadiem, visas dienas garumā 25 partizāni cīnījās pret vairāk nekā 300 vīru lielu čekas karaspēka vienību. Partizāni spēja noturēt savas pozīcijas, tumsas aizsegā organizēti atkāpties un pat radīt 50 kritušo zaudējumus uzbrucēju rindās. Diemžēl cīņa nebija bez upuriem arī partizānu pusē. Trīs no kaujas dalībniekiem krita. Divus no viņiem, Emīlu Šmitu un Ādolfu Kūrēju, cīņu biedri apglabāja mežā netālu no kaujas vietas, bet trešo kritušo, Kārli Kristolcu, piederīgie slepeni apglabāja dzimtas kapos.

Kabiles cīņu dēļ gandrīz pusgadu  padomju vara Kabiles pagastā bija paralizēta, bet Kabiles partizānu grupa un tās komandieris Ēvalds Pakulis kļuva par Kurzemes Nacionālo partizānu apvienības iedvesmotājiem un izveidotājiem.

Nākotnē – Jaunsardzes apmācības un patriotiskās izglītošanas centrs

Mūsdienās kritušo cīnītāju atdusas vieta ir izveidojusies par sabiedrībai nozīmīgu piemiņas vietu. Pateicoties LVM ziedojumam vides attīstības  projektiem, Rubeņa fonds 2020. gadā uzsāka piemiņas vietas paplašināšanu, uzstādot izglītojoši informatīvus stendus gan par Kabiles kauju, gan par nacionālo partizānu kustību Latvijā un Baltijā, tāpat tika atjaunota partizānu apmetnes vieta un labiekārtota kritušo partizānu atdusas vietas apkārtne.

Tieši Kabiles kauja un tās iznākums deva Rubeņa fondam ierosmi 2012. gadā Rendā uzsākt nacionālās pretošanās kustības muzeja izveidi. 2020. gadā muzeju apmeklēja un atzinīgus vārdus tam veltīja arī Valsts prezidents Egils Levits. Turpinot sadarbību ar Zemkopības  ministriju un Kuldīgas novada pašvaldību, kā arī piesaistot Aizsardzības ministriju, nākotnē plānots muzeja teritorijā izveidot Kurzemes zonas Jaunsardzes apmācības un patriotiskās izglītošanas centru. Jau pašreiz ar LVM atbalstu ir izbūvēts jaunsargu praktiskās apmācības poligons. Šādā veidā varēs nodot garīgo saiti no pagātnes cīnītājiem uz šodienas un nākotnes valsts aizstāvjiem.

Svarīgi neaizmirst un pieminēt

“Sabiedrībai ir svarīgi neaizmirst, cik cilvēcīgi traģisks ir bijis pēckara laiks. Sevišķi tiem cilvēkiem, kuri bija auguši un iemiesoja brīvas un demokrātiskas Latvijas valsts vērtības,” piemiņas pasākumā uzsvēra LVM pārstāvis, Zemessardzes goda veterāns Ilmārs Rībens. Viņa māte, kura bija attāla viena kritušā partizāna radiniece, atceras, kā todien piederīgie nakts tumsā pēc kaujas savu tuvinieku atrada mežā, slepus pārveda mājās un tāpat, nakts melnumā, apglabāja jau esošā kapa vietā dzimtas kapos, slēpjot pēdas, lai pret cīnītāja ģimeni netiktu vērstas represijas. Ar šodienas cilvēka izpratni tas ir grūti apverams, tāpēc šādai vietai un atceres pasākumam ir jāatgādina, ka mūsu brīvība nav pašsaprotama lieta, un jāgodina tie, kas par to cīnījās un krita.

Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Jana Kalve atzīmēja, ka piemiņas vieta mežā un tuvumā esošais Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzejs tiks pozicionēts kā nozīmīgs apskates objekts, lai cilvēki to apmeklētu, plānojot savus ceļojuma maršrutus Kurzemē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU