Aicinām Krievijas Valsts domi ar steigu pievērsties savas valsts problēmu risināšanai un cilvēktiesību un brīvību pārkāpumiem. Piemēram, Valsts dome varētu nekavējoties izmeklēt Krievijas politiķa Alekseja Navaļnija saindēšanas incidentu un Krievijas Federālā drošības dienesta lomu tajā.
Valstij, kura nespēj kontrolēt savus drošības dienestus vai Staļina ēras sliktāko tradīciju garā tos izmanto politisko oponentu un pilsonisko brīvību likvidēšanai, nav nedz morālu, nedz politisku, nedz arī juridisku tiesību komentēt demokrātisku valstu iekšējos procesus. Turklāt Krievija arī sistemātiski ierobežo savas pilsoniskās sabiedrības brīvību un aizliedz un cenzē medijus un internetu. Arvien pieaugošā vēršanās pret citiem sabiedriskajiem aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī šāda satura paziņojumi nepalīdz uzlabot nedz situāciju Krievijā, nedz Krievijas tēlu starptautiski.
Sevišķi kritiska situācija Krievijā ir vārda brīvības un žurnālistu drošības ievērošanā. Organizācijas “Žurnālisti bez Robežām” veidotajā 2020. gada Pasaules preses brīvības reitingā Krievija ieņem 149. vietu 180 valstu vidū, kamēr Latvija tradicionāli ir to 25 pasaules valstu vidū, kur situācija mediju brīvības un žurnālistu drošības jomā ir vislabākā. Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai Krievija ierindojas otrajā vietā Eiropas Padomes dalībvalstīs reģistrēto pārkāpumu pret žurnālistiem skaita ziņā – piecu gadu laikā ir saņemta informācija par gandrīz 90 šādiem gadījumiem, turklāt 15 gadījumos fiksēta žurnālistu apcietināšana vai pat nonāvēšana. Pašreiz apcietinājumā atrodas vairāki žurnālisti, kuri aizturēti tieši profesionālās darbības dēļ.
