Šīs tā saucamās “vēlēšanas” nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas. Latvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes.
Kopš 2000. gada V. Putins ir ieņēmis Krievijas prezidenta amatu jau četras reizes, viņa prezidentūrai kopumā ilgstot jau vairāk nekā 20 gadus. Iespēju piekto reizi kandidēt vēlēšanās pavēra 2020. gada Krievijas konstitūcijas grozījumi, ar kuriem tika anulēti viņa iepriekšējie prezidentūras termiņi. Minētos konstitūcijas grozījumus kā neatbilstīgus pašai konstitūcijai un starptautisko tiesību principiem nopietni kritizējusi gan Eiropas Padomes Venēcijas komisija, gan neatkarīgi starptautiskie eksperti.
2024. gada prezidenta “vēlēšanas” notikušas apstākļos, kad Krievijā tiek pilnībā apspiesta neatkarīgo mediju darbība, vēl vairāk nostiprinot propagandas ietekmi Krievijas informatīvajā telpā. Krievijas politiskā opozīcija lielākoties ir iznīcināta vai izspiesta no valsts. Dalībai “vēlēšanās” netika pielaists neviens kaut cik reāls politiskais kandidāts. Tā saucamās “vēlēšanas” tika aizvadītas bez neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, jo Krievija, pretēji tās starptautiskajām saistībām, atteicās uz tām uzaicināt EDSO vēlēšanu novērošanas misiju.
Atkārtoti uzsveram, ka Latvija kategoriski neatzīst un nosoda nelikumīgās “vēlēšanas” un to rezultātus Krievijas uz laiku okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās, Gruzijas reģionos – Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas arī atrodas Krievijas pagaidu okupācijā, kā arī Moldovas Pārdņestras reģionā.
