Sūdzībā par personas datu aizsardzības pārkāpumu tās iesniedzējs – pirmsskolas izglītības iestāde Rīgā – norādījis, ka bērnudārzā vairākus mēnešu strādājusi skolotājas palīdze, kura slepus uzņēmusi video materiālus. Tie tikuši demonstrēti LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, bet to uzņemšana nav bijusi saskaņota nedz ar pirmsskolas izglītības iestādes vadību, nedz materiālos redzamo bērnu vecākiem. Atbildot uz šo sūdzību, LTV1 norādīja, ka slēpti filmētajos video materiālos gan pedagogu, gan bērnu sejas ir aizklātas, tādējādi nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp tiesībām uz personu privāto dzīvi (tostarp personas datu aizsardzību) un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Šajā gadījumā Ētikas padome nekonstatē Biedrības Ētikas kodeksā nostiprināto principu pārkāpumu, bet vienlaikus atgādina, ka raidījumā uzmanība pievērsta tikai pirmsskolas izglītības iestādes darba negatīvajiem aspektiem. Līdz ar to Ētikas padome iesaka atturēties no pārāk vienpusīga skatījuma, kas varētu nodarīt nepamatotu kaitējumu gan konkrētās pirmsskolas izglītības iestādes, gan pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku reputācijai kopumā.
Azerbaidžānas vēstniecības iesniegtajā sūdzībā apgalvots, ka portāla www.nra.lv veidotajā publikācijā par Armēnijas un Azerbaidžānas militāro konfliktu Kalnu Karabahā atspoguļots tikai vienas puses viedoklis un tādējādi tikuši pārkāpti Biedrības Ētikas kodeksa godprātības, daudzveidības, diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma principi. Tāpat vēstniecība norādījusi, ka publikācijas veidotājs, atbildot uz sūdzību par rakstu, paudis atbalstu Armēnijai un negatīvi atsaucies uz Azerbaidžānas puses nostāju, tādā veidā pārkāpjot mediju objektivitātes un neitralitātes principu. Arī šajā gadījumā Ētikas padome nekonstatē pārkāpumus, norādot, ka mediju redakcionālās neatkarības un autonomijas princips paredz tiesības izvēlēties intervējamās personas atbilstoši medija redakcionālajai politikai – nevienam nav tiesību pieprasīt, lai medijs intervētu kādu konkrētu personu. Tomēr Ētikas padome vērš uzmanību, ka, atspoguļojot militāru konfliktu, medijam ir jābūt ļoti rūpīgam un jānodrošina pēc iespējas balsansētāks viedokļu atspoguļojums. Arī intervējot tikai vienas no konfliktā iesaistīto pušu pārstāvjiem, medijs var nodrošināt plašāku informāciju par aplūkoto problēmjautājumu, lai auditorijai būtu labāk saprotams tā konteksts. Ētikas padome rosina līdzīgos gadījumos pēc iespējas sekmēt pašregulatīvu mehānismu piemērošanu informācijas atspoguļošanai, it īpaši, ja notikumā iesaistītās puses ir izteikti polarizētas.
Ētikas padome izskatījusi arī divas sūdzības par nepatiesas informācijas publicēšanu, kurās to iesniedzēji norādījuši uz neprecizitātēm LTV7 raidījumā “Personīgā lieta” un TV24 raidījumā “Preses Klubs”. Sūdzības iesniedzējs LTV7 raidījumā saskatījis patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka raidījumā intervētā persona neesot saņēmusi aizdevuma līgumā noteikto aizdevuma summu un ka to apliecinot ne tikai sūdzībai pievienotais tiesas spriedums civillietā, bet arī mobilā telefona sarunu ieraksti. Izskatot sūdzību, tai pievienotos dokumentus un saņemot LTV7 skaidrojumus, Ētikas padome nav konstatējusi, ka izplatītā informācija būtu nepatiesa. Vienlaikus Ētikas padomes locekļi norāda, ka ar sūdzībā aplūkoto situāciju ir saistīti vairāki tiesiski strīdi, kuru juridiskās detaļas vēl tiek pilnībā noskaidrotas, tostarp izmantojot kriminālprocesuālas metodes. Aplūkojot mediju un žurnālistu darba ētiskos apsvērumus, jāņem vērā, ka sabiedrība cenšas izmantot mediju palīdzību, vienlaikus mediji, palīdzot skaidrot kāda savstarpēja strīda apstākļus, pilda sabiedrības sargsuņa funkciju.
Savukārt LTV iesniegtajā sūdzībā par TV24 raidījumu “Preses klubs” teikts, ka raidījuma vadītājs paudis nepatiesu informāciju, norādot, ka LTV ir filmējusi Valsts prezidenta uzrunu un komercmedijiem, kas vēlētos uzrunu pārraidīt, prasījusi samaksu vairāk nekā 700 eiro apmērā. Šajā gadījumā ticis konstatēts Biedrības Ētikas kodeksa 4.6.1. punktā nostiprinātā faktu pārbaudes principa pārkāpums. Ikviena mediju pienākums ir atspoguļot patiesu informāciju, turklāt nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas izplatīšana. Ētikas padomes locekļu ieskatā medijs nav veicis pietiekamu pārbaudi par informācijas atbilstību faktiem, tādējādi iespējami kaitējot cita medija reputācijai. Vienlaikus Ētikas padome uzskata, ka šajā situācijā ir piemērojams Biedrības Ētikas kodeksa 6.2. punktā nostiprinātais mehānisms – medijam faktoloģiskas kļūdas gadījumā ir pienākums pēc iespējas ātrāk publicēt kļūdas labojumu.
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, turklāt Biedrības Ētikas kodeksam ir pievienojušies vairāki mediji. Pēdējo mēnešu laikā par Ētikas kodeksa atzīšanu saņemti iesniegumi no tādiem medijiem kā SIA "DAUTKOM TV", SIA "MEDIASTRIMS", SIA "Kurzemes televīzija", SIA "TV9 Pakalni", SIA "EHO studija", SIA "TV Kursa" un Biedrības "Latviesi.com".
Par Latvijas Mediju ētikas padomi
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 27 biedri, kuri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lielpēteris. Sūdzības Mediju ētikas padome izskata deviņu cilvēku sastāvā.
Papildu informācija: www.lmepadome.lv.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.
