“Radošo profesiju pārstāvji tāpat kā jebkurš cits nodarbinātais ir pelnījis pienācīgu sociālo nodrošinājumu, lai rūpētos gan par savām vecumdienām, gan neplānotām krīzes situācijām. Kopā meklējam visatbilstošāko risinājumu, lai pāreja uz uzlaboto režīmu un pilnvērtīgu sociālo aizsardzību noritētu pēc iespējas sekmīgāk. Mēs turpinām darbu un diskusijas. Šobrīd strādājam pie papildu kompensējošu pasākumu piedāvājuma nozarei,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
“To, ka līdzšinējā kārtība, kurā radošo un ne tik radošo darbu veicēji varēja legāli strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, nenodrošinot teju nekādas sociālās garantijas sev un pilnvērtīgi nepiedaloties valsts nodokļu sistēmā, bija ierasts uzskatīt par daļu no valsts atbalsta kultūras nozarei. Tas tika izmantots, nedomājot, ka šāds atvieglojums balstās tikai paša radošā darba veicēja sociālajā neaizsargātībā. Iepazīstoties ar nupat izstrādātajām un valdībā jau akceptētajām nodokļu režīma izmaiņām, radās virkne jautājumu. Aktīvās diskusijās ar atbildīgo ministriju ierēdņiem un ministriem radošo profesiju, mūziķu un autoru pārstāvji norādīja uz virkni nepilnību, kuras kopīgiem spēkiem esam mēģinājuši atrisināt. Gan finanšu, gan kultūras ministri ir saklausījuši iebildumus par nepārdomātām izmaiņām, kas skārušas kolektīvi iekasētās autoratlīdzības, apsolot šīs izmaiņas atsaukt uz 2. lasījumu Saeimā,” tā AKKA/LAA Padomes prezidents, Pašnodarbināto Mūziķu biedrības pārstāvis Kārlis Kazāks.
Pēc sarunām Finanšu ministrija gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% (atkarībā no darbības veida) no ieņēmumiem. Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu).
“Mums ir izdevies arī panākt vienošanos, ka reizē ar nodokļu izmaiņām būs pieejams arī saimnieciskās darbības konts jeb rīks automātiskai nodokļu nomaksai, kas būtiski atvieglotu radošo cilvēku darbību. Protams, ka līdz ar nodokļu sloga palielināšanos ir aktualizējies arī jautājums par samērīgu un vienmērīgu atbalstu dažādām kultūras nozarēm. Tas mums visiem ir nākamais izaicinājums,” norāda K.Kazāks
Finanšu ministrija un Kultūras ministrija sniegs arī papildu kompensējošu pasākumu piedāvājumu nozarei 2021. gada valsts budžeta kontekstā. Sarunas ar radošo nozaru pārstāvjiem turpināsies nākamajā nedēļā.
