Veicot finanšu revīzijas par 2019. gadu, Valsts kontrole izpētīja situāciju IKT jomā visās pašvaldībās, izņemot Rīgu un Jūrmalu. Izvērtējuma mērķis bija konstatēt iespējamos riskus, kas saistīti ar pašvaldības funkciju izpildei nepieciešamo informācijas sistēmu (turpmāk – IS) pieejamību un darbību pēc reformas, lai savlaicīgi vērstu pašvaldību uzmanību uz nepieciešamajiem priekšdarbiem IS un IKT resursu apzināšanas, apvienošanas un tālākās pārvaldības plānošanā.
Laikā no 2020. gada februāra līdz martam Valsts kontrole pašvaldībām lūdza aizpildīt aptaujas anketu, norādot informāciju par IKT pārvaldību, attīstības plānošanu un budžetu, IKT resursiem, izmantotajām IS un to funkcionalitāti un savstarpējo sasaisti, kā arī IKT jomas iepirkumu veikšanas kārtību, uzskaiti grāmatvedībā, ārpakalpojumu izmantošanu un datu piederību.
Situācijas izpētes rezultāti liecina, ka reformas rezultātā apvienosies pašvaldības ar atšķirīgiem IKT pārvaldības modeļiem (centralizēts, daļēji centralizēts vai decentralizēts), dažādām IS un programmnodrošinājumu vienas un tās pašas funkcijas izpildei, atšķirīgu IKT resursu izmitināšanas veidu, atšķirīgām IS drošības klasēm, kā arī atšķirīgiem datortīklu pārvaldīšanas veidiem un lietotājtiesību ierobežojumiem.
Lai saņemtu situācijas izpētes rezultātus, pie Valsts kontroles vērsušās pašvaldības, kuras turpmāk veidos Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Cēsu, Augšdaugavas, Ogres, Dienvidkurzemes un Ludzas novadus. Pozitīvas atsauksmes par Valsts kontroles apkopoto informāciju jau paudusi Jēkabpils pilsētas pašvaldība, kura datus pieprasīja un saņēma pirmā.
Administratīvi teritoriālā reforma paredz esošo 119 administratīvo teritoriju vietā izveidot 42 administratīvās teritorijas, no kurām 14 pašvaldības tiks saglabātas, bet 28 izveidotas jaunas, kuras visbūtiskāk ietekmēs izmaiņas. Uz doto brīdi informāciju par pašvaldībās apzināto IKT vidi esam snieguši astoņām no 28 jaunveidojamām pašvaldībām.