“Aizvadītajos četros gados esam īstenojuši būtiskas pārmaiņas, kāpinot Valsts kontroles darba ietekmi un mērķtiecīgi virzot resursus jomās, kur iespējams panākt lielāko ieguvumu sabiedrībai. Mūsu ieteikumi arvien biežāk kļūst par pamatu lēmumiem un uzlabojumiem valsts pārvaldē. Esam būtiski mainījuši Valsts kontroles pieeju – no tradicionāli kontrolējošas institūcijas uz partneri, kas veicina sadarbību un palīdz publiskajam sektoram sasniegt labākus rezultātus. Esam uzsākuši darbu pie jaunās stratēģijas īstenošanas, virzoties uz mūsu mērķiem nākamajiem gadiem. Paldies visiem Valsts kontroles kolēģiem par ieguldīto darbu un profesionalitāti – kopā paveiktais ir stabils pamats, lai turpinātu stiprināt publiskā sektora pārvaldības kvalitāti,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Būtiskākie sasniegumi četru gadu laikā
- Nodrošināts plašs revīziju darba apjoms: finanšu revīzijās sniegti 109 atzinumi par gada pārskatu sagatavošanas pareizību un 124 atzinumi un cita veida vērtējumi par atbilstības un galvenajiem jautājumiem. Veiktas 38 lietderības, 9 atbilstības un 3 apvienotās revīzijas, kā arī 2 situācijas izpētes. Papildu sagatavoti 17 ziņojumi, tajā skaitā situācijas izpētes. Pabeigts darbs pie iekšējā projekta “Neatkarīga revidenta viena ziņojuma sniegšana finanšu revīzijās – revīzijā par saimnieciskā gada pārskatu”.
- Kopumā sniegti teju 900 ieteikumi no kuriem vidēji vairāk nekā 90% ieviesti, vienlaikus pieaugot arī sākotnējā termiņā ieviesto ieteikumu īpatsvaram. Informācija par Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem un to ieviešanas statusu ikvienam interesentam ir pieejama Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā. Tajā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums.
- Izstrādāta jauna pieeja ieteikumu ieviešanas uzraudzībai un ir radīts pamats uz rezultātu balstītai darba kultūrai – gan Valsts kontrolē iekšienē, gan revidējamās iestādēs, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus nevis formāli, bet pēc būtības.
- Izstrādāti vairāk nekā 20 valsts pārvaldes darba uzlabošanai un atvieglošanai domāti produkti, piemēram, pašnovērtējuma anketas, pārbaudes rīki, novērtēšanas metodika, ceļveži, aptauju rezultātu apkopojumi, kopsavilkumi. 5 reizes aktualizēta Pašvaldību rokasgrāmata.
- Īstenotas vairāk nekā 60 revīziju darbā balstītas mācības un pieredzes apmaiņas aktivitātes un teju 100 informatīvās aktivitātes par ieteikumu ieviešanas rezultātiem.
- Sagatavots Ex-post novērtējums par Valsts kontroles likumā noteiktā zaudējumu piedziņas mehānisma piemērošanas praksi.
- Īstenots darbības starptautiskais izvērtējums Peer Review un no ārvalstu ekspertiem saņemts apliecinājums tam, ka Valsts kontroles darbība atbilst augstākās revīzijas iestādes darbības labajai praksei.
- Paplašināta sadarbība ar Saeimu, valdību, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību, kā arī attīstītas jaunas iesaistes formas, tostarp aptaujas par revīziju tēmām un aktīvāku komunikāciju par revīziju rezultātiem – īstenotas gandrīz 600 komunikācijas aktivitātes.
- Īstenotas strukturālās izmaiņas – apstiprināta jauna struktūra, samazināts amata vietu skaits no 180 uz 166.
- Ik gadu noorganizētas vairāk nekā 100 iekšējās un ārējās mācības un citi izglītojošie pasākumi Valsts kontroles darbinieku izaugsmes veicināšanai.
- Stiprināta starptautiskā sadarbība un atpazīstamība – nodrošināta dalība 14 starptautiskās darba grupās (INTOSAI, EUROSAI, ES kontaktkomiteja), iesaiste 4 organizāciju vadības struktūrās, īstenoti 3 starptautiski projekti un attīstīta tiešā sadarbība, sniedzot konsultatīvu atbalstu un veidojot sadarbības memorandus.
- Īstenojot Valsts kontroles zaļināšanas plānu 2022.–2025. gadam, samazināts elektroenerģijas un citu dabas resursu patēriņš. Savukārt korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta īstenotajā novērtējumā Valsts kontrole divus gadus pēc kārtas saņēma apliecinājums par atbilstību Zelta kategorijai.
- Apstiprināta jaunā Valsts kontroles darbības stratēģija 2026.–2029. gadam, nosakot prioritātes nākamajiem četriem gadiem.
Aizvadītajā periodā uzsāktās iniciatīvas – tostarp jaunās ieteikumu pārvaldības ieviešana, revīziju metodoloģijas attīstība, cilvēkkapitāla stiprināšana un IT attīstības projekti – tiks turpinātas jaunajā stratēģijas periodā.
Sabiedrības un viedokļu līderu vērtējums1 apliecina Valsts kontroles nozīmīgumu un darba ietekmi – 83% iedzīvotāju Valsts kontroli uzskata par nozīmīgu institūciju, savukārt 57% atzīst, ka tās darbs veicina iestāžu atbildīgāku rīcību. Vienlaikus 82% viedokļu līderu norāda, ka Valsts kontroles sniegtie ieteikumi palīdz valsts institūcijām pieņemt kvalitatīvākus lēmumus, 78% saskata uzlabojumus valsts pārvaldes darbā pēc revīzijām, bet 94% revīziju tēmas uzskata par sabiedriski nozīmīgām.
Informācija par visām aktuālajām revīzijām skatāma Valsts kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Šobrīd revidējam”, bet par pabeigtajām revīzijām – sadaļā “Noslēgtās revīzijas”. Savukārt plašāka informācija par risku izvērtēšanu un revīziju tēmu noteikšanu pieejama šeit.
Plašāka informācija:
Pārskats par Valsts kontroles paveikto iepriekšējos četros gados
Valsts kontroles darbības stratēģija 2022.–2025. gadamValsts kontroles ikgadējie darbības pārskati.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
1 2025. gadā pēc Valsts kontroles pasūtījuma tika veikti divi sabiedriskās domas pētījumi: 1) par Valsts kontroles tēla un darba vērtējumu viedokļu līderu skatījumā; 2) par sabiedrības attieksmi pret Valsts kontroli.
