Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā. Vienlaikus tās nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc augstākas sabiedrības iesaistes pakāpes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, kas nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos ar teritorijas attīstību saistītos jautājumos. Tāpēc, izstrādājot jauno Pašvaldību likumu, ministrija izvirzījusi mērķi nodrošināt laikmetīgu pārvaldību, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību.
Ministrs Juris Pūce (AP!): “Jaunais Pašvaldību likums būs atbalsts pašvaldībām, lai tās spētu veiksmīgi attīstīties un strādāt visu iedzīvotāju interesēs, vienotā, saprotamā un mūsdienīgā likuma ietvarā. Būtiska loma likumprojekta izstrādē ir tieši pašvaldību un iedzīvotāju ciešākai un efektīvākai sadarbībai vietējo jautājumu risināšanā, kas vērsti uz izaugsmi un pakalpojumu attīstību, tāpēc likumā ievērojama daļa veltīta tieši sabiedrības līdzdalības jautājumiem.”
Lai šīs ieceres sasniegtu, ministrija rosina lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.
Likumā noteikti arī mehānismi plašākai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicinās iedzīvotāju sadarbību ar pašvaldību, savstarpēju uzticību un pilnvērtīgu un mērķtiecīgu sadarbību.
Likumprojektā iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju valdi, lai uzturētu dialogu starp pagastu un novada pilsētu (izņemot administratīvo centru) iedzīvotājiem un domi. Šāda valde būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus un iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus. Tāpat likumā paredzēts arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Ministrija rosina noteikt jomas, kurās veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību. Tas ne vien atvieglos un padarīs raitāku vietvaru darbu, bet arī mazinās administratīvo slogu pašā ministrijā.
Likumprojektā iecerēts precizēt pašvaldības izpilddirektora iecelšanas kārtību, nosakot, ka amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā, kā arī izpilddirektors tiek iecelts amatā uz pieciem gadiem ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem pēc izpilddirektora darba novērtējuma veikšanas. Likumprojektā ietverta prasība rīkot atklātu konkursu arī uz pašvaldības izpilddirektora vietnieka un novada teritoriālā iedalījuma vienības (pagasta vai pilsētas) vai to apvienības pārvaldes vadītāja amatu. Tāpat plānots precizēt domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumus, paredzot, ka domes deputāts nedrīkst ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu.
Likumprojekts paredz noteikt vietvarām pienākumu izdodot saistošos noteikumus, saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā pamatot to nepieciešamību un atspoguļot arī to ietekmi uz pašvaldības budžetu, kā arī saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.
Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem tiks noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tos sistematizēs portālā likumi.lv, kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības iestāžu, tajā skaitā VARAM, darbu.
Tāpat arī likumprojektā precizēti domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, pašvaldības autonomās funkcijas un citi jautājumi, kuru noregulējums šobrīd ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem.
Likumprojekta izstrādē noticis aktīvs darbs ar pašvaldības pārstāvošajām organizācijām un nozaru ministrijām, kā arī ir uzklausītas nevalstiskās organizācijas par sabiedrības iesaistes jautājumiem pašvaldību darbā.
Ņemot vērā plašo pašvaldību darbības tiesisko regulējumu, VARAM aicināja nozaru ministrijas sniegt informāciju par problēmām un risināmiem jautājumiem, kas jau noregulēti ar citiem normatīvajiem aktiem un nebūtu turpmāk saglabājami likumā “Par pašvaldībām”.
Ministrijai likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz oktobra beigām. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
